Turpinās sēdēt uz diviem krēsliem

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis. Personīgi man nepieņemama ir nostāja nepiedalīties vēlēšanās. Nenoliedzami ir vairāki apstākļi, kādēļ šajā sestdienā izvēlēties darīt ko citu. Viens no tiem — pašvaldības iestādes ir arī lielākie darba devēji novadā, un saprotama ir iestāžu darbinieku vēlme nākamos četrus gadus dzīvot ar kaut cik garantētiem ienākumiem. Ja iestādē ikdienas ritms ir  stabils un mierīgs, tas atspoguļosies arī balsojumā — par tiem pašiem. Tas savukārt nozīmē, ka vēlēšanu rezultāts ir prognozējams ar pietiekami lielu precizitāti.

Pārmaiņas alkstošie vēlēšanās varētu parādīt savu attieksmi, balsojot par ko citu, tikai ne par šobrīd pie teikšanas esošajiem.
Saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, gatavojot materiālus avīzei, runāju ar vairākiem reiz sarak­stos bijušajiem. Liela daļa savā pagastā labi zināmi ļaudis. Tomēr balsu skaits viņu labā bija nepietiekams un deputātu krēslos nesēž. Vai viņi to nožēlo? Drīzāk pauž pretējo — priecājas, ka var darīt to, kas no sirds patīk. Atzīst arī to, ka kandidātu sarakstos bijuši vietas aizpildīšanai, vēlētāju pievilināšanai. Turpretī sarakstu lokomotīves jeb priekš­galā esošie, savu mērķi lielākoties gadījumu sasniedz. Cilvēciski saprotami — šie cilvēki bieži ir kādas iestādes, visticamāk, pašvaldības — skolas, bērnudārza, pansionāta — vadītāji. Viņi no izpildvaras kļūst arī par lēmējvaru un, godīgi sakot, nonāk interešu konfliktā. Ierobežojums kandidēt pašvaldības darbiniekiem jau iepriekš bijis diskusiju avots, diemžēl, iebilstot vairākiem pie teikšanas esošajiem, no vietas nav izkustējies. Piemēram, 2012. gadā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis teica, ka neiestājas pret ierobežojumu ieviešanu, taču tas jādarot ļoti uzmanīgi un ar apdomu. Tika piesaukts Vācijas piemērs atdalīt abas varas pilnībā, kā rezultātā izveidojās divas karojošas nometnes un jaunā kārtība atcelta. Mazai atkā­pei — šobrīd LLPA prezidējošā pilsēta ir Ventspils, un loģiski, ka organizācijas prezidenta pienākumus pilda Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Ja jaunos nosacījumus pieņemtu, kandidātu saraksti būtu kardināli citādi. Pirmajā variantā kandidātu būtu vismaz uz pusi mazāk. Otrais scenārijs parādītu līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmas personas. Vai šāds modelis būtu dzīvotspējīgs Latvijā? Vai mēs kā sabiedrība esam izauguši līdz jaunam demokrātijas līmenim? Manuprāt, vēl nē. Tomēr, lai kā, līdz šim vēlēšanu rezultāti ar dažiem izņēmumiem katru reizi ir balansējošs starp vēlamo un samierināšanos, bet līdz šim no totāla haosa izdevies izvairīties. Tādēļ, ka aktīvākā sabiedrības daļa izšķirošā brīdī, kāds nenoliedzami ir arī vēlēšanās, atrod sevī spēku un gribu paust savu attieksmi.

Viedokļi