Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz kura āķa uzķersimies?

Tas nav noliedzams, ka pirms vēlēšanām  dzīve vienmēr  kļūst interesantāka un rosīgāka. Banānus gan neviens vairs nesola, arī pīrādziņus ne, bet tas jau neliedz skaisti runāt. Pirms vēlēšanām kā pasakā pamostas vairākus gadus snaudošie bruņinieki, piemēram, Eiroparlamenta deputāts, “Jaunās vienotības” lokomotīve Krišjānis Kariņš, kurš atbilstoši savam uzvārdam itin kareivīgi paziņo, ka pašreizējā valdība muļļājas. Interesanti, kur gan viņš bija agrāk? Arī pašam savulaik bija iespēja sevi pierādīt ekonomikas ministra amatā. Diemžēl viņš prātā palicis tikai saistībā ar Grīnberga paraksta skandālu.

Pirms vēlēšanām tiek “atsaldēti” gadu no gada risināti jautājumi, kuri kā laivas no jauna tiek ielaisti ideju jūrā. Daža laba partija, tā dreifējot, cer iebraukt jaunajā Saeimā. Piemēram, Latvijas Reģionu apvienība izskatīšanai Saeimā  iesniegusi grozījumus, kas palielināšot sabiedrības lomu prezidenta izvēlē un nodrošināšot tāda prezidenta ievēlēšanu, ar kuru tauta varētu lepoties. Skaista un cēla frāze, vēl jo vairāk pēc Vējoņa neveiksmīgā gājiena ASV.

Prezidenta vēlēšanu jautājums savulaik labs jājamzirdziņš bija arī partijai “Visu Latvijai!”. Taču 2010. gada aprīlī tās līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks atzina, ka 2009. gadā valsts svētkos 18. novembrī sāktā partijas “Visu Latvijai!” parakstu vākšanas kampaņa par Satver­smes grozījumiem, kas paredz visas tautas vēlētu prezidentu, ir apsīkusi, no nepieciešamajiem 10 000 savākti tikai vairāki simti parakstu.

Arī pērn vasaras karstumā viena no apspriestākajām ziņām  bija par tautas vēlētu prezidentu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimas sesijas noslēguma uzrunā aicināja lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents būtu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Vienā ziņā jau labi, ka prezidenta jautājums “buksē” — vismaz  dažu partiju programmās varēs aizpildīt kādu ailīti. Tas nekas, ka gadu no gada par valsts vēlētu prezidentu trūkst divas trešdaļas deputātu apstiprinājuma, jo varas partijas pašas vēlas izvēlēties valsts galvu. Būtu jau arī naivi ticēt, ka tauta ievēlēs labāko, pareizāko prezidentu, kurš īstenos visas reformas un sodīs visus neliešus. Uzvarēs jau tas, kuram būs labākā reklāma — tam pierādījums ir Eiroparlamenta vēlēšanas.  Vai visprātīgāk nebūtu šo jautājumu nolikt maliņā, jo nepieciešamo  divu trešdaļu atbalstu Satversmes grozīšanai tik un tā iegūt nav reāli. Visi priekšlikumi par un ap prezidenta vēlēšanām pagaidām cietuši sakāvi. Un vai tas ir pats būtiskākais, kas tagad būtu risināms?

Viedokļi