Vai gals pulksteņa griešanai?

Pulksteņa griešana jeb pāreja uz vasaras un ziemas laiku Latvijā bijusi diskusijas, neapmierinātību raisoša tēma kopš sākuma — 1981. gada. Tad Latvija pievienojās angļu zinātnieka Džordža Vernona Hudsona vēl 1895. gadā izteiktajai idejai par diennakts gaišā laika ekonomisku izmantošanu. 1916. gada aprīlī to pirmo reizi realizēja Vācijas un Austroungārijas impērijā.  Pagājuši 102 gadi. Periodiski sabiedrībā notiek viļņošanās, sašutums par šādu iejaukšanos dabiskajā laika ritumā. Neapmierinātību paudošie sasparojas, panāk virzību pārmaiņu ceļā, piemēram, portālā Manabalss.lv savācot 10 tūkstošus parakstu, lai prasību iesniegtu Saeimā, bet tautas balss tur arī tiek apklusināta. Piemēram, 2016. gada sākumā Saeima ar pavisam nelielu deputātu balsu vairākumu iniciatīvu noraidīja. Pagājušā gada beigās, 28. novembrī, parakstu vākšanu portālā Manabalss.lv sāka vēlreiz. Līdz šim atbalstu ar savu parakstu apstiprinājuši nepilni divi tūkstoši. Salīdzinoši ātri — divos mēnešos, jo iepriekš 10 tūkstošus parakstu izdevās savākt vairāk nekā divu gadu laikā.
Šis vai nākamais gads varētu būt vēsturisks, jo nu pret māk­slīgu laika regulēšanu sasparojušās vairākas Eiropas valstis. Arī Eiropas Parlamentā arvien aktīvāk diskutē par iespēju atteikties no idejas par gaišāku darbdienu uz cilvēku veselības rēķina.

Ziemeļnieciskajā Somijā, zemē, kur tumsas ir vēl vairāk nekā Latvijā, un tāpēc varētu domāt, ka cilvēki apātiskāki, pērn 70 tūkstoši iedzīvotāju parakstīja petīciju, kuru iesniedza valdībā. Šāds solis savukārt ļauj Somijas politiķiem droši aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses Eiropas Savienības līmenī.

Neklusē arī lietuvieši. Turienes parlaments pērn pilnvarojis valdību sākt sarunas ar Eiropas Komisiju par to, vai ziemas un vasaras laiku regulējošā direktīva joprojām ir vajadzīga. Sabiedriskās aptaujas rāda, ka Lietuvā gandrīz 80% iedzīvotāju ir pret pulksteņa grozīšanu.
Cilvēkam patīk noteiktība, stabilas vērtības, un laiks ir viena no tām. Dažkārt stundas skrien un laika nav, citkārt diena var būt gada garumā. Tās ir emocijas, bet laika rats griežas ar vienādu ātrumu — konstanti un nepielūdzami. Cilvēkam vienmēr paticis iet pret dabu, iedomāties sevi par radības kroni, kuram pa spēkam kalnus pārbīdīt un tagad arī laiku apturēt un atpakaļ pagriezt. Kādiem tas ir izdevīgi, uzsverot ekonomisko pamatojumu, elektroenerģijas taupīšanu uz Saules gaismas rēķina utt.  Tomēr dziļākā būtībā mēs visi esam dabas bērni. Mūsu rītus un  vakarus nosaka Saules ritms, nevis Džordža Vernona Hudsona ideja. Ja vien viņa ideju izpausmes dzīvē neuztveram kā pielāgošanos jauniem apstākļiem, kas savukārt norūda, veicina adaptēšanās spējas un attiecīgi padara mūs par izturīgākiem sugas brāļiem.

Viedokļi