Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs? Komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces paziņojumu, ka ministrija apturējusi Ikšķiles novada domes pieņemto iedzīvotāju aptaujas nolikumu, kuras gaitā plānots noskaidrot, ko ikšķilieši domā par sākto novadu reformu, vakar Ikšķiles novada dome aicināja novadniekus piedalīties aptaujā. Savukārt ministrs par šādu lēmumu izpelnījās gan daudzu pašvaldību vadītāju, gan viņus vienojošās un pārstāvošās Latvijas Pašvaldību savienības nopēlumu, sašutumu un neizpratni. Pūcem pārmeta bailes no sabiedrības viedokļa un demokrātijas pamatprincipu neievērošanu.

Pūce ministrijas lēmumu pamatoja ar to, ka pašvaldībām nav tiesību rīkot vietējos referendumus vai balsošanu, liekot domāt, ka iedzīvotāji piedalās saistošu lēmumu pieņemšanā. Lēmums par administratīvi teritoriālo iedalījumu ir Saeimas, ne pašvaldības kompetencē. Turpretī pašvaldību vadītāji Pūcem atgādināja, ka tām tomēr ir tiesības izzināt savu iedzīvotāju viedokli un sabiedrības līdzdalība nav pretrunā ar pašvaldības funkcijām.

Šķiet, Pūces vēlme apturēt Ikšķiles domes rīkoto aptauju izraisīja pretreakciju, jo līdzīgas iedzīvotāju aptaujas jau izsludinātas arī citās pašvaldībās. Savu viedokli cilvēki aicināti paust Inčukalna novadā, to grasās darīt Ozolnieku novads, par reformu spriež Jaunjelgavas novadā, pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas iedzīvotāju aptauja sākta Neretas novadā. Savukārt portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par tiesībām lemt sava novada nākotni. Ja izdosies savākt 10 000 parakstu, tad Saeimai būs jālemj, vai iedzīvotājiem ir tiesības paust savu viedokli šajā jautājumā vai nav.

Interesanti, ka informatīvā ziņojuma, ko ministrija iesniegusi saskaņošanai Latvijas Pašvaldību savienībā, nosaukums ir “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”. Tātad, no vienas puses, ministrija pati izvirza izstrādāto reformas modeli sabiedriskai apspriešanai, taču tajā pašā laikā iestājas pret pašvaldību rīkotām aptaujām, kurās tad šo sabiedrības viedokli arī varētu skaidrot. Sanāksmē, kurā Pūce šo modeli prezentēja, viņš uzsvēra, ka dosies uz visiem novadiem, lai jaunās novadu robežas pārrunātu ar pašvaldību deputātiem un uzklausītu arī iedzīvotāju viedokli. Taču uz kāda pašvaldības vadītāja tiešo jautājumu — vai iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā? — ministrs atbildēja visai izvairīgi: viņu interesējot, lai reformas gaitā tiktu ņemtas vērā visu iedzīvotāju, nevis atsevišķu grupu intereses. Ko viņš ar to īsti domā, noskaidrot gan neizdevās, taču ir skaidrs, ka sākto īstenot nebūs viegli. Daudzos novados ir citāds skatījums nekā ministrijas sagatavotais modelis, un reformai pretinieku netrūkst, tāpat kā tas bija pirms desmit gadiem. Tikai jautājums, kas ir tā patiesie iemesli — rūpes par sava pagasta attīstību, ekonomisko izaugsmi un pakalpojumu kvalitāti vai ērta vietiņa kādā amata krēslā un rāma veģetēšana kādā klusā tālā pagastā.

Viedokļi