Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai korim jākļūst obligātam? Komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Pamatskolas klasēs sev neuzdevu jautājumu — kāpēc es dziedu korī? Lika — gāju. Lika apsiet kaklautu un dziedāt “Uzvaras diena” (“Denj pobedi”), dziedāju no visas sirds. Krīze manās un kora attiecībās pienāca vidusskolā. Atmodas laiks, jauns kolektīvs, jaunas telpas un bēgšana no diriģentes pa gabalu. Ar varu uz podestiem neviens mani neveda, bet riebums pret kordziedāšanu bija iesēts uz gadiem. Tikai vēlāk no personīgās pieredzes secināju, ka mūzikai, dziesmai, dziedāšanai ir liela, ja ne pati svarīgākā, nozīme manā dzīvē. Neesmu mūziķis, komponists, pat korī nedziedu, bet esmu šīs nozares aktīvs patērētājs — sākot no klasiskās līdz pat avangardiski modernajai. Tāpēc nevaru iedomāties dzīvi bez mūzikas. Skaņu meistari nerodas no nekurienes, un biežāk viņos šo talantu skolas laikā atklāj mūzikas skolotājs. Viens no filtriem ir arī koris.

Šādas pārdomas manī raisīja šonedēļ valdības lēmums nesamazināt skolās mūzikas stundu skaitu. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis mudināja izvērtēt iespēju kā vienu no nosacījumiem izglītības iestādes akreditācijai noteikt kori. Tas arī veicinātu kora tradīciju attīstību. Pārdomāts vai impulsīvs rosinājums? Šadurskis teic, ka korī būtu jādzied visu vecumu grupu skolēniem. To viegli panākt lielo pilsētu vidusskolās, bet lauku reģionos? Jāizlīdzas ar to, kas ir, bet mēdz būt, ka 16 dziedāt gribošu jauniešu — no tāda daudzuma sākas koris — nav.

Šadurska viedoklim piekrīt arī kultūras ministre Dace Melbārde, sakot, ka mūzikas stundu skaita samazināšana ir nepieļaujama, jo mūzika ne tikai attīsta katra individuālo personību, bet arī saglabā nacionālās vērtības. “Mēs nevaram mazināt mūsu tautas spēku!” teic ministre. Viņai pievienojas Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis, akcentējot dziedāšanas un kormūzikas saglabāšanas un veicināšanas nozīmīgumu.

Kā kora ideju padarīt par obligātu vērtē mūzikas skolotāji? Jaunjelgavas vidusskolā Maija Otto strādā 40 gadu. Viņa Šadurska ideju atbalsta, sakot — no skolas izaug lielie dziedātāji, kuri veido lielo Dziesmu svētku kori. Nenotiek tā, ka pieaugušo korim pievienojas pilnīgs iesācējs. Viņa šobrīd skolā vada divus korus. Vidusskolas klasēs jauniešu ir maz, tāpēc kora vietā darbojas jauktais vokālais ansamblis. Agrāk tā vietā bija meiteņu koris. “Jaunieši ir aktīvi, vēlas piedalīties, būt klāt visur, bet ne vienmēr prot plānot savu laiku.” Un vēl Maija Otto piebilst, ka saprātīgi vecāki bērnu piecels no rīta agrāk, liks saprast, ka dziedāt korī vajag un tas ir noderīgi, un agrie rīti korī vēlāk atmaksāsies.

Arī man gribas piebilst, ka skola, skolotāji neaudzina bērnu, tikai palīdz viņiem kļūt viedākiem, redzīgākiem, dzirdīgākiem. Pamatu pamats ir vecāki, viņu bērnos ieliktais. Bet no skolas piedāvātā jāizvēlas vislabākais, visnoderīgākais, kas piepilda ar garīgām vērtībām.

Viedokļi