Vai “Vienotības” agonijas cīņa?

Pārmaiņas, lai cik nepatīkamas tās dažkārt būtu, lielākoties ved uz ko jaunu un labāku. Tomēr pēdējos mēnešos partijā “Vienotība” joprojām pieaugošais haoss ar tās biedru pēkšņo domu, lēmumu maiņu vairāk izskatās pēc izmisīgām partijas pirmsnāves konvulsijām. Piemēram, ļoti dīvains bija joprojām amatā esošā ekonomikas ministra vienotībnieka Arvila Ašeradena paziņojums atstāt amatu un kļūt par Saeimas frakcijas vadītāju, tā labprātīgi pazeminot sevi amatā. Tajā pašā laikā šo amatu pašlaik pilda Solvita Āboltiņa. Šīs nedēļas notikumi turpina nostiprināt  aizdomas par partijas beigu sākumu — “Vienotības” biedri žigli sasauca sapulci un nobalsoja, tiesa, ne vienbalsīgi, par Solvitas Āboltiņas izmešanu no partijas. Formāli gan esot informējuši, ka tāda sapulce būs. Arvils Ašeradens balsojuma dienā sapulcē nepiedalījās un nav atklājis savu nostāju — būtu balsojis par vai pret Āboltiņu. Toties cieši nolēmis vairs nemētāties ar vārdiem un ministra amatā palikšot līdz esošās valdības beigām.

Kā viens, tā otrs gadījums liecina, ka tiek izspēlēta kāda sarežģīta politiskās spēles partija. Iespējams, tās aizkulises uzzināsim tikai pēc vairākiem gadiem, līdzīgi kā tikai šogad uzzinājām par oligarhu sarunām, kuras noklausītas pirms vairākiem gadiem. Savādie lēmumi arī vedina domāt, ka šo spēles lauku vada kāds no malas.

Vai varbūt šobrīd neizprotamā rīcība ir cīkstēšanās par balsīm Saeimas vēlēšanās, kas notiks pēc gada — 6. oktobrī? Vai “Vienotība” cenšas “attīrīties” no kadriem, kuri partijas tēlu nomelno?  Vismaz tāds bijis viens no oficiāli paustajiem iemesliem Āboltiņas izslēgšanai — partijas iekšējās disciplīnas neievērošana, apzināta partijas valdes autoritātes graušana, piedalīšanās aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu utt.

Āboltiņa pēdējos gados iemantojusi nemīlētas politiķes slavu. Tiesa, daži no neslavu ceļošajiem gadījumiem ir smieklīgi, piemēram, slavenā ūjināšana Latvijas Pensionāru federācijas rīkotā piketa laikā. Skarbu vērtējumu politiķe saņēmusi no eksprezidentes Vairas-Vīķes Freibergas: “Darījusi visu, lai šī partija īstenībā atkāptos no savām pozīcijām, savām līderpozīcijām ar premjerministru un svarīgākajiem ministriem un, cik es noprotu, bruģētu ceļu Zemnieku savienībai ar svarīgāko gan Ministru prezidenta, gan svarīgāko ministriju pārņemšanu.”

Tajā pašā laikā, lai visu sarežģītu vēl vairāk, Solvita Āboltiņa paziņojusi, ka, neraugoties uz izslēgšanu no partijas, viņa paliks Saeimas “Vienotības” frakcijā. Vēl otrdien nekas neliecinājis, ka viņa pati gatava atkāpties no frakcijas vadītājas amata. Lai gan viņas vieta jau iedalīta citam “Vienotības” labajam tēlam — Hosamam Abu Meri. Patiesībā arī šīs kandidatūras izvēle raisa izbrīnu. Kādēļ lai Saeimā vienu no lielākajās frakcijām vadītu cilvēks ar vismazāko pieredzi politikā? Vērtējums par šo farsu? Šobrīd, kad Latvijai visiem spēkiem būtu jādomā par izaugsmi, sabiedrības saliedēšanu, valdībā notiek gluži pretēji procesi — tieši ekonomikas ministrs ir nepārliecināts savā rīcībā, bet valdošā partija jūk un brūk.

Viedokļi