Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vienlīdzības princips — komentē Evita Apiņa, laikraksts "Staburags"

Veselības ministre Ilze Viņķele un ministrijas speciālisti, tiekoties ar  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ekonomikas departamenta ekspertiem, secinājuši, ka ir vienisprātis — šobrīd būtiski nodrošināt visaptverošu veselības aprūpes sistēmu Latvijā, tāpēc ministre ekspertus iepazīstinājusi ar plānu atteikties no “divu grozu” veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa. Nesen kādā intervijā par saviem plāniem jaunajā amatā ministre izteicās: “Pirmkārt, beidzam (un es nevaru šeit citu vārdu lietot) ākstīties ar divu grozu sistēmu.”

Lasot ko tādu, pārņem sajūta:  kamēr konkrētais cilvēks ir ministra postenī ar padomniekiem un dažādiem “speciālistiem”, reformē savas darbības jomu, līdzās nav neviena, kurš atļautos pateikt vai aizrādīt, ka nav kaut kas nav kārtībā, varbūt viņa iecerei ir vairāk mīnusu nekā plusu, vai to, ka pats pārmaiņu radīšanas un ieviešanas process vien izmaksā neadekvāti dārgi. Manuprāt, iepriekšējā veselības ministre Anda Čakša diezgan pārliecinoši strādāja pie divu grozu sistēmas ieviešanas, un šai iecerei bija arī diezgan daudz atbalstītāju. Tiklīdz ministrs zaudē savu krēslu — pēkšņi atklājas, cik daudz nepilnību, kļūdu un nereti arī bezjēdzību ir bijis iecerētajā reformā! 


Kamēr ministrijā tērē miljonus, apspriež, analizē un kaut kur mākoņos iezīmē savu ieceru vīzijas, cilvēki dzīvo, slimo un diemžēl arī mirst jau šodien, daļa tā arī nesaņemot kvalitatīvu veselības aprūpi. Saprotu, ka lielākoties Rīgā koncentrējas gudrākie un talantīgākie mediķi, kurus diemžēl uz reģioniem nespēs atvilināt, taču, manuprāt, nav sakārtoti pamati, uz kuriem tālāk būvēt viena, divu vai kaut triju grozu veselības aprūpes sistēmu. Tā ir “bezmaksas” veselības aprūpes sistēma bērniem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fonds veicis aptauju, kurā apkopots vecāku viedoklis par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem. Pētījums atklāj, ka vecāki regulāri maksā, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus bērniem —  vairāk nekā puse aptaujāto (58,3%) uzskata, ka medicīnas pakalpojumus bērniem valsts apmaksā tikai daļēji. Absolūtajam vecāku vairākumam — 93,8% aptaujāto —  nācies izmantot maksas pakalpojumus saviem bērniem vismaz vienu reizi, bet 86,8% maksā par pakalpojumiem regulāri.

Domāju, daudzi vecāki ir saskārušies ar bezpalīdzību, kad bērnam brīvdienās sāk sāpēt auss, un ne Aizkrauklē, ne Ogrē, ne Jēkabpilī nav speciālista, kas noteiktu diagnozi un pareizu ārstēšanu. Jābrauc uz Rīgu un jāsēž vairākas stundas rindā, lai ārsts pāris sekunžu laikā apskatītu sāpošo ausi un izrakstītu antibiotiku recepti. Arī fakts, ka par bērna uzturēšanos dienas stacionārā Aizkraukles slimnīcā dienā jāmaksā 5,70 eiro, neglaimo veselības aprūpes sistēmai valstī. Ja kāds nespēj samaksāt, jābrauc uz Jēkabpili! Tas taču ir normāli, vienlīdzīgi!

Viedokļi/Komentāri