Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viltus “Māte Terēze”

Adventes laikam vajadzētu būt miera un pārdomu laikam. Taču ne visi izbauda šī laika  dotās priekšrocības. Krievu skolu aizstāvjiem šis ir aktīvs darbošanās laiks. Ceturtdien, 14. decembrī, pie Izglītības un zinātnes ministrijas notika kārtējā protesta akcija pret pāreju uz mācībām valsts valodā. Šis bija jau trešais protests. Oktobra beigās protestā piedalījās arī Tatjana Ždanoka, Vladimirs Lindermans, Andrejs Mamikins, Vladimirs Buzajevs. 

Patiesībā šī ideja par pāreju uz mācībām latviešu valodā ir labs placdarms populistisko priekšvēlēšanu “lidotājiem”:  sak, mēs parādīsim, ka grib ierobežot mūsu tiesības! Tas ir mēģinājums noturēt krievvalodīgo vidi. Savu reitingu krievvalodīgo vidū nolēmis uzspodrināt arī  Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš piedāvā izglītības reformas, kas faktiski mainīs izglītības saturu un finansēšanas modeli. No 2019. gada 1. septembra Rīgas mazākumtautību skolās paredzēts nodrošināt papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. Rīgas mēra ideja paredz, ka  skolēni priekšmetu vispirms  apgūs latviešu valodā, pēc tam to pašu vielu, pēc Ušakova idejas, mācīsies krieviski. Izglītības ministrs Šadurskis gan pagaidām izvairīgs ar komentāriem  par šo ideju. Nav arī skaidrs, kur Ušakova plānam Rīgas dome ņems divus miljonus eiro skolotāju darba samaksai par papildnodarbībām.

Krievu valodas aizstāvji gan tā aizrāvušies ar “Mātes Terēzes” lomu, ka nav pamanījuši, ka patiesībā jau skolēnu, uz kuriem attieksies šīs pārmaiņas, nemaz nav protestētāju rindās, jo pārsvarā viņiem šie nosacījumi grūtības nesagādā, ko gan nevar teikt par daļu skolotāju. Aizstāvji patiesībā necīnās skolēnu interesēs, viņi pat cīnās, lai skolēniem pēc tam būtu grūtāk, jo reforma attiecas uz vidusskolēniem, kuriem eksāmeni pēc tam tik un tā jākārto latviski, arī augstskolā pārsvarā visi darbi jāraksta latviski (izņemot cittautu filologus), tātad viņiem pašiem būs daudz mierīgāk, ja viņi būs tam gatavojušies trīs gadus diendienā. Nesen radio bija intervija ar balvas “Laiks Ziedonim 2017” laureāti, skolotāju Valdorfa skolā Janu Kolbinu. Viņas runā nebija krievu akcenta, un žurnāliste par to pauda izbrīnu — meitene stāstīja, ka 1. klasē vecāki viņu pierakstīja latviešu skolā un teica: “Mēs vairs nevarēsim tev palīdzēt.”  Lūk, šāda ir attieksme vecākiem, kuri tiešām domā par to, kas būs vislabākais viņu bērnam. Protesta rīkotājiem tas neienāk prātā, laikam tiešām viņiem, kā dzied kādā dziesmā, — “jāpa-pa-pa-domā!”

Viedokļi