Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visi atkal uz skolu

Kāda mana klasesbiedre, kura jau daudzus gadus ir arī skolotāja, atzina, ka jauns mācību gads ir kā dabas parādība, ko nevar ne ietekmēt, ne grozīt. Atliek vien sadzīvot un pielāgoties. Katru gadu tas ir kas jauns un neprognozējams, jo līdz galam neviens nevar pateikt, kāds tas izvērtīsies. Daļai skolēnu, vecāku vai skolotāju šis ir pirmais mācību gads, citiem pēdējais, bet vienaldzīgo nav. Līdz ar septembri mūsu pilsētu un pagastu ielas atkal ir piepildītākas, un šķiet, ka visi dodas uz skolu.

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas prognozēm jaunajā mācību gadā uz skolu dosies 203 883 skolēni, un tas būs par 1230 mazāk nekā pērn. No tiem — 18 443 pirmklasnieki. Skaitļi, kā allaž, liecina, ka kritiski mēģinām noturēties pie esošā skaita, diemžēl ar tendenci samazināties. Ja bērnu uzdevums ir gūt jaunas zināšanas, tad pieaugušo — izdomāt veidu, kā noturēt cilvēkus Latvijā, lai veidotos kuplākas ģimenes, kas ir katras valsts pamats. Diemžēl pagaidām tas nav veiksmīgi izdevies.

Tomēr ir prieks, ka šogad nav aizvērušās vēl kādas Aizkraukles reģiona skolas durvis, ar dažādām sekmēm piepildījušās pirmās un citas klases, pašvaldības tik vieglu roku neatsakās no vidusskolām un ir gatavas cīnīties par to pastāvēšanu. Var jau būt, ka turpmāk pilsētas būs mūsu nākotne, bet arī lauki un mazpilsēta ir neatņemama Latvijas daļa, un tās saglabāšana nav tikai kādas nelielas ļaužu saujiņas iegriba.

Izglītība ir viena no jomām, ko tik daudz skārušas, locījušas un mainījušas reformas. Dažkārt tā šķiet jau tik ļoti nomocīta, ka ir bažas, vai spēs atkopties. Jau daudzu gadu laikā bijuši eksperimenti ar skolēniem un skolotājiem, bet īstais un labākais variants, kā padarīt efektīvāku, labāku un interesantāku mācīšanās un mācīšanas procesu, tā arī nav atrasts. Izglītības sistēma gan ir mainīga vide, kurā jāspēj pielāgoties arī straujajam dzīves ritmam, kas šo procesu padara grūtāku. Tomēr katru gadu varam pārliecināties, ka, neraugoties uz to visu, darbs notiek un virzās uz priekšu. Lai veiksmīgs mums visiem šis jaunais starts, un, kā savā apsveikumā atzina Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis — skolā iegūtās zināšanas un pieredze veido pamatus tam, lai mēs gūtu panākumus tālākajā dzīvē. Tieši skolā ir iespēja tikt pie pirmajiem panākumiem, izceļoties mācību olimpiādēs vai gūstot uzvaras sporta sacensībās. Lai veicas! ◆

Viedokļi