Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visi netiesāsies

Medicīnas tiesību eksperte juriste Solvita Olsena iesūdzēja tiesā Stomatoloģijas institūtu par to, ka mediķi viņai neļāva būt līdzās savai tobrīd 12 gadus vecajai meitai ķirurģiskas manipulācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā Rīgas pilsētas Pār­daugavas tiesa atzina, ka, liedzot mātei atbalstīt bērnu ķirurģiskas manipulācijas laikā Stomatoloģijas institūtā, aizskartas bērna tiesības, un piesprieda 500 eiro lielu morālo kompensāciju bērnam par šo aizskārumu. Solvita Olsena nepiekrita atstāt bērnu vienu, bet ārsts atteicās veikt manipulāciju.
Šis tiesas spriedums ir precedents, ar kuru noteikts, ka vecākiem ir tiesības būt klāt bērna operācijā, ja gaidāmā manipulācija nav pārāk smaga. Savukārt smagu operāciju gadījumā vecākiem jābūt pēdējiem, ko bērns redz, ieslīgstot narkozes miegā, un pirmajiem, ko ierauga pamostoties.

Tas manī raisīja divējādas pārdomas: no vienas puses, labi, ka tagad ir precedents, uz ko atsaukties līdzīgās situācijās, kas nostiprina vecāku tiesības, un to, ka par šādu aizskārumu var pieprasīt arī morālo kompensāciju. Iespējams, daļu no vecākiem tas iedrošinās cīnīties par savām un bērna tiesībām. No otras puses, notikušais ir pierādījums, ka mūsu sabiedrībā joprojām ir milzīga problēma — nespējam viens otru saprast, nespējam vai nevēlamies izvērtēt katru situāciju individuāli, neiedziļināmies, ka arī bērni dažādos vecumposmos uzvedas un reaģē atšķirīgi. Domāju, cik gan grūti panākt solīti pretī, ieklausīties mammā, kura vislabāk pazīst savu bērnu, reizēm varbūt vajag izdarīt izņēmumu, ja tas palīdz veiksmīgi izdarīt kādu manipulāciju. Tas būtībā prasa vien dažas sekundes, lai profesionāls mediķis novērtētu situāciju, kā ar bērnu konkrētā brīdī strādāt, kā panākt, lai viņš uzticētos un ļautos — ar vecākiem līdzās vai bez.

Esmu piedzīvojusi identisku situāciju, tikai bez tiesāšanās. Jo vienmēr licies, ka mediķi un medicīnas personāls taču zina, kā ir labāk. Līdzīgi kā Olsenas bērnam, arī manam bērnam bija nepieciešama ķirurģiska manipulācija stomatologa kabinetā. Uzgaidāmajā telpā pateicu māsiņai, ka iešu līdzi. Kad man degungalā aizvēra durvis, sakot, ka mammai tur nav, ko darīt, jo pieredzējušais ārsts strādā viens, zināju, ka nekas no plānotās procedūras neizdosies. Pēc pāris minūtēm mani iesauca kabinetā nu jau krietni saērcināta medmāsa, sakot, lai tieku galā ar bērnu, kurš zobārstam never vaļā muti. Noklausījāmies ārsta monologu par to, ka mājās jāizrunā uzvedība zobārsta kabinetā, jo ārstam nav jāpierunā bērns atvērt muti, un devāmies prom.

Šādas situācijas atkārtojas un atkārtojas, bet būtībā taču nekā sarežģīta — vien mazliet jāatkāpjas no saviem principiem, jāvēlas atrast kopīgu valodu, jo visi taču netiesāsies.

Viedokļi