Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vislabākās zāles — salda tēja

Par to, ka viss dižais slēpjas vienkāršībā, kārtējo reizi pārliecinājos, zvanot “ātrajiem”. Kādu rītu, jūtot, ka manai gultai ir karuseļa īpašības, bet apkārt ir zibens uzplaiksnījumi un lido sīki vārnēni, nolēmu lūgt mediķu palīdzību. Tagad saprotu, ka pieļāvu rupju kļūdu, sākumā nosaucot savu vecumu. Naivais! Toreiz iedomājos, ka tā ir mana priekšrocība — pēc statusa esmu pilnajā “grozā”, arī tagad no savas “superpensijas” maksāju nodokļus. Dubulta apdrošināšana. Izrādās, dubults arī plīst. Noklausoties manus simptomus un bagāto zāļu arsenālu, kuras lietoju, bet šoreiz nepalīdz, 113 interesēja mans asinsspiediens. To es nezināju, jo tāda mērītāja man nav. Uz lūgumu, vai var atbraukt “ātrie”, sekoja kategorisks: “Lai nomērītu asinsspiedienu, “ātrie” nebrauc!” Neatlaidos. Prasīju, ko viņi var ieteikt. Savienošot ar speciālistu. Ko labāku var vēlēties? Tūlīt padoms būs rokā un lēkāšu kā kazlēns! Kad biju atkārtojis jau stāstīto, sekoja oriģināls ieteikums — iedzert siltu saldu tēju. Teicu, ka jau tāpat esmu pārāk “salds”. “Nu tad dzeriet siltu tēju bez cukura,” bija nelokāms speciālists.

Ko te vēl piebilst? Saukt “ātros” tikai tad, kad kaulainā ar izkapti jau kāpj pāri slieksnim? Kurš kuru apsteigs?

Silvestrs
P. S. Lai visiem stipra veselība!

Viedokļi