Vislielākā dāvana mātei

“Vislabākajai māmiņai pasaulē!” vēl pirms Mātes dienas manā pastkastītē iekrīt diezgan oficiālā apsveikuma kartīte, bet visu mazāk oficiālu vērš sūtītāju paraksts: tavs bērnu bars. Viņi man ir četri. Vislabākie bērni! Kā jau katrai mātei savējie. Un tātad maija skaistākie svētki ir klāt!

Ne tikai saistībā ar šo dienu man jādomā par to, kas ir “laba māte”. Perfekta, rūpīga, atbildīga, pareiza, mīļa? Nezinu, kādas īpašības vēl lai piesaucu, taču man bieži šķiet, ka neesmu ierindojama šajās kategorijās. Pie labajām. Kā atzīst ne viena vien sieviete: lielākā kļūda un pāridarījums saviem bērniem ir tas, ka vecāki strādā par daudz. Bērniem nevajag ideāli tīru māju, izmazgātus traukus, nevajag zelta kalnus, bet vajag māti. Vienkārši, lai viņa ir līdzās. Saprotam, bet vai pietiek apņemšanās ievērot?

Vēl man šķiet, ka mātes lielākā vērtība ir miers. Lai viņa pati izstaro mieru, lai jebkurā situācijā prot to saglabāt. Zinu šādas mātes un ar apbrīnu raugos uz viņām. Tām, kuras mierīgi noraugās, kad mazais veikalā krīt zemē un skaļi brēc. Tām, kurām nav uztraukuma vērts bērna ikrīta gausais solis, kad tik daudz kur jāpaspēj. Tām, kuras nepaceļ balsi, kad ir dusmīgas. Lai cik reizēm grūti to pieņemt, taču bērni ir vecāku atspulgs — kāda būšu es, tāds būs mans bērns. Un tā ir atbildība vārda vīsīstākajā nozīmē. Būt mātei.

Nevar noliegt, ka arī mātes ir dažādas. Saviem bērniem viņas tāpat ir mammas — vismīļākās, visskaistākās, vislabākās. Zinu meiteni, kura nu jau izaugusi liela, bet kuras bērnība nebija no tām bezrūpīgākajām, jo māte mēdza lietot alkoholu. Meita viņu veda mājās, aprūpēja, paveica visus mājas darbus un nekad neteica, ka viņas mamma būtu slikta. Nekad. Arī tagad, kad mammai vajag stipro plecu, meita ir klāt, kaut pašai ir savi bērni, sava ģimene. “Tā taču ir mana mamma!” viņa saka. Mātes lielākā dāvana ir bērnu mīlestība. Un mums viņa ir pasniegta. Bez nosacījumiem.

Svētdien svinēsim svētkus. Mātes diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām un vecmāmiņām. Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā Amerikā, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus. Latvijā kalendārā šie svētki pirmo reizi parādījās 1989. gadā, bet oficiāli pirmo reizi tos svinēja 1992. gadā. Nu teju katrā mājā šī diena ir īpaša, un visas zinām, ka būs ziedi, bučas un pārsteigumi. Katrai māmiņai gribu novēlēt, lai ne tikai šī diena ir svētki. Jo mums ir pasaulē vērtīgākā dāvana! Blakus vai sirsniņā, bet ir!

Viedokļi