Zināt, pirms studēt

Tuvojas kārtējā mācību gada noslēgums, kad 12. klases beidzējiem jādomā par turpmāko. Nevari izlemt, kur labāk studēt? Jāiet uz ekonomistiem. Šāda tendence Latvijā bija spēcīgi izteikta pirms pāris gadiem, tāpat kā vēl senākā pagātnē  pedagoģijas studijas. Tādēļ gan vairāk praktizējošu ekonomistu vai pedagogu mūsu valstī nav kļuvis, bet apliecina cilvēku vēlmi pēc augstākās izglītības. Arī vecāki savus bērnus mudina to iegūt cerībā, ka viņiem tādējādi būs nodrošināts labāks darbs un iespējas. Tieši tāpēc studēt gribētāju netrūkst, pašiem studentiem apzinoties, ka izvēlētajā jomā, visticamāk, nestrādās.

Acīmredzot šo absurdo situāciju apzinās arī Izglītības un zinātnes ministrijā, kas plāno veidot centralizētu datubāzi par augstskolu beidzēju darba gaitām un arī  atalgojumu. Datus varētu sākt ievākt nākamajā mācību gadā, un tie varētu būt pārsteidzoši. Ik pa laikam Latvijā diskutē par to, ka atsevišķās nozarēs trūkst kvalificētu speciālistu. Tad augstskolas steidz piedāvāt atbilstošas programmas, bet,  cik tas viss ir mērķtiecīgi, pētīts nav. Tas viss atgādina mētāšanos no viena grāvja otrā.

Viens no aspektiem, kāpēc dažā nozarē nav pietiekams skaits strādājošo, ir arī atalgojums. Tāpēc šajā datubāzē plānots augstskolu datus savienot ar Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par absolventu saņemto atalgojumu un nodarbinātības līmeni. Tas ļautu iegūt, piemēram, tādu informāciju, kāds ir katras programmas beidzēju vidējais atalgojums valstī. Šī informācija būtu sasniedzama arī studēt gribētājiem, lai viņi varētu izdarīt izvēli, pirms izvēlēties nākamo profesiju. Kā būs realitātē, kad jaunietis pabeigs augstskolu, grūti pateikt, jo situācija atkal var mainīties un jaunu darba vietu var arī nebūt. Rīgā situācija noteikti ir citādāka, bet lauku reģionos tas neko nemainīs.

Ko darīt un kur studēt pēc vidusskolas beigšanas, ir aktuāls jautājums daudzās ģimenēs. Neapšaubāmi augstākā izglītība ir nozīmīga cilvēka tālākajā profesionālajā karjerā. Tomēr žēl par tiem jaunajiem cilvēkiem kuri ar augstāko izglītību strādā veikalos, noliktavās vai citu mazāk kvalificētu darbu. Nesen portālā “Facebook” izlasīju skumju anekdoti no dzīves, kas nereti ataino skarbo aktuālitāti — ir sapņi, ir diploms, bet ieguvums no tā vien “tudiš-pīp!”. Par šo jautājumu reiz diskujētu ar kādu mammu, un viņa atzina — ja arī šodien atbilstoša darba nav, tad varbūt kādreiz tāda iespēja būs, bet bez izglītības gan nē. Secinājums  gan neglaimojošs — cilvēki studē, cerot uz labāku nākotni, kura var arī nepienākt, un labuma no tā dažkārt nav ne pašam, ne valstij.

Viedokļi