Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zudusī sāta sajūta — komentē Evita Apiņa, laikraksts "Staburags"

Kad pagājušā mēneša beigās kļuva zināms, ka 18. novembra gaismas uzvedums “Saules mūžs” izmaksājis par teju 100 000 eiro vairāk, nekā iepriekš vēstīts, sākumā nodomāju: pietiek! Simtgade nosvinēta, miljoni iztērēti, jādzīvo tālāk, paņemot līdzi tikai labās atmiņas un pozitīvās emocijas. Un tomēr... Tik vienkārši neizdodas nedomāt par to, kā patiesībā izvērtusies mūsu Latvijas simtās dzimšanas dienas svinēšana. Neizdodas nedomāt par to cilvēku ķēdi, kuri, sevi dēvējot par Latvijas patriotiem, tomēr nav spējuši pretoties kārdinājumam uz svētku rēķina arī prāvi (vai pamatoti?) nopelnīt.

Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” šīs nedēļas operācijā “Simtgades nauda” palika zem palielināmā stikla pirmo jaunās simtgades koncertu “Mīlestības vārdā. 18+”, kas notika pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Žurnālisti analizēja koncerta kopējās izmaksas, autoratlīdzību māksliniekiem un radošajai grupai, iztirzājot tās pa pozīcijām, un koncerta rīkošanas veidu. Klausoties tajā, kļūst bezgala skumji. Sajūties bezspēcīgs. Koncertam vieglu roku tērēti 200 000 eiro no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas. Un, ja atkal nebūtu žurnālistu neērto jautājumu un “slimīgās” intereses, tad ne Kultūras ministrijā, ne Simtgades birojā nevienam nebūtu ienācis prātā, ka nav kaut kas kārtībā. Stāsts nav tikai par nesamērīgi dārgajām izmaksām, arī par to, ka nav rīkots konkurss par koncerta producēšanu, savukārt mākslinieku izvēli un autoratlīdzību lielumu noteicis Jānis Šipkēvics. Koncerta īstenotāja SIA “Ideju institūts” par “pilna apjoma producēšanu” pieprasīja 150 172 eiro (bez PVN), savukārt koncerta mākslinieciskās sagatavošanas un norises izmaksām pieprasīti 56 829,12 eiro (bez PVN). Piekrītu žurnālistei Elitai Veidemanei, kura raksta: “Bail pat domāt, kādi miljoni aiziet citos “valsts iepirkumos”, kurus dāsni apmaksā ierēdņi ar naudu, kas viņiem nepieder.”

Apzinos, ka muzikālā gaume var ļoti atšķirties, tomēr domāju, ka mūziķis Jānis Šipkēvics nav tik liela Latvijas superzvaigzne, lai par savu piedalīšanos šajā svētku koncertā un tā rīkošanu saņemtu 17 000 eiro lielu honorāru. Pārējiem koncertā iesaistītajiem autoratlīdzības nav tik iespaidīgas, taču tās nav arī pieticīgas. Mūziķus intervēja pirms un pēc koncerta, medijos viņi priecīgi, smaidīgi un lepni stāstīja par savu patriotismu pret Latviju. Staroja. Kā nu ne!

Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” no šī gada janvāra īstenoja projektu “Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai”, aicinot iesaistīties, izdarīt kaut ko labu bez atlīdzības un šādā veidā sveikt Latviju simtgadē. Atsaucība bija liela. Varbūt arī šajā koncertā iesaistītie — producenti, modes dizaineri, mūziķi un mākslinieki — vēsturē varēja ierakstīt savu vārdu tieši tā, un tas būtu unikāli — uzdāvināt savu pusotru stundu ilgo koncertu Latvijai. Mīlestības vārdā.

Viedokļi