Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rajevskis: Ar lēmumu atvērt kafejnīcu terases Saeima valdības mugurā iedūra neuzticības dunci

Ar lēmumu atvērt ēdinātāju kafejnīcu āra terases Saeima valdības mugurā iedūra neuzticības dunci, uzskata sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.

Valdība izsmeļ uzticības kredītu kā sabiedrībā, tā arī politiskajā vidē, aģentūrai LETA pauda Rajevskis. "Mēs nekad neesam piedzīvojuši tādu situāciju, ka valdība vienlaikus nevar nokrist, bet arī tā ir pilnībā zaudējusi sabiedrības un partiju uzticēšanos. Tāpēc ir radusies dīvainā situācija, kad valdība un Saeima dzīvo katra savu dzīvi," sacīja Rajevskis, piebilstot, ka patlaban piedzīvojam vēl neredzētu valdības uzticības erozijas procesu. Saeima reaģē uz sabiedrības neapmierinātību un cenšas īpaši neasociēt sevi ar valdību, tāpēc, politologa ieskatā, lēmums par terašu atvēršanu vērtējams kā neuzticības balsojums valdībai.
Politologa ieskatā visa centrā ir partijas, kas īsti nav gatava valdības krišanai, jaunām sarunām un koalīcijai. "Nevienai politiskajai partijai nav ne spēka, ne drosmes veikt izmaiņas, kas nāktu visam par labu. Tāpēc labāk turpina šādi mazināt uzticību valdībai," pauda eksperts. Viņaprāt, Saeimas politiķi upurē pašu apstiprināto valdību, lai paglābtos no sabiedrības negācijām un glābtu sevi no pilnīga iedzīvotāju atbalsta zuduma. Tomēr Rajevskis uzskata, ka šādi lēmumi politiķiem neļaus paglābties un tuvina valdību beigām, jo ministriem ir jājūt "aizmugure" parlamentā.
Valdības un koalīcijas krīzes pamatā ir totāla neuzticēšanās vienam otram, pārliecināts politologs, no kā izriet arī nespēja vienoties, jo iepriekšējā uzticēšanās pieredze nav bijusi pozitīva. "Viņi var sēdēt pie viena galda un it kā kopā runāt, taču katra galvā ir pavisam citas domas, neuzticoties un nerespektējot partnerus. Tāpēc var teikt, ka Saeima ir iedūrusi neuzticības dunci valdības mugurā," sprieda Rajevskis. Politologs uzskata, ka šāda stratēģija partijas neglābs, jo nāksies nest politisko atbildību un neviens partijas nežēlos.
Nesaprotama viņam liekas premjera pārstāvētās "Jaunās vienotības" taktika. "Viņiem ir jaudīgi portfeļi valdībā, liela politiskā pieredze, taču pieņemts tik jocīgs lēmums - atbalstīt koalīcijas partneru priekšlikumus, nevis paša premjeru.
Kā ziņots, ceturtdien Saeimā pieņemtais lēmums ļaut strādāt āra terasēm, kas bija pretējs Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības pozīcijai, bija koalīcijas partneru piekāpšanās Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), lai tā kopā ar opozīciju neveiktu plašāka Covid-19 ierobežojumu loka atcelšanu, sarunās ar politiķiem noskaidroja aģentūra LETA.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām. Šie grozījumi tika pārliecinoši atbalstīti, par tiem nobalsojot 90 deputātiem no visām Saeimas frakcijām, bet "pret" balsoja viena deputāte. Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības atsevišķi virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP) un atsevišķi arī parlamentārietis Ivars Zariņš (S).
No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.

Latvijā un pasaulē