Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bezpajumtnieks Aivars atgriezies Aizkrauklē

Šogad redakcija atkal saņem satraukuma pilnus telefona zvanus par vīru, kurš ar visu iedzīvi apmeties pie Maxima veikala Aizkrauklē. Pirms trijiem gadiem "Staburags" veidoja rakstu par Aivaru Tilleru - vīru, kurš reiz bijis Latvija pazīstams sportists, bet tagad kļuvis par bezpajumtnieku.

"Redzēts “IGA centrā” un citos lielveikalos, Aizkraukles kafejnīcās, kāpņu telpās —  kādu maza auguma vīru decembrī pilsētnieki manīja visur. Pēc mana ieraksta tiešsaistes sociālā tīkla vietnē “Facebook” informācija par šo vīru mani vai apbēra. Kad atbildīgās iestādes, piemēram, Aizkraukles sociālais dienests bija šim vīram sameklējis dzīvojamo platību, viņš pēkšņi nozuda no visu redzesloka.

Pie mums no Rēzeknes puses
Vīriņu zaļā, adītā cepurītē, biezā, tumšā mākslīgās ādas jakā un diviem pilniem plastmasas maisiņiem ievēroju jau vasarā. Kādā reizē viņš mani uzrunāja, jautājot pēc ziedojumiem kādai černobiliešu organizācijai. Nekam no teiktā nenoticēju, bet nedaudz naudas iedevu. Tuvojoties gada aukstākajiem mēnešiem, šāds klaiņojošs cilvēks bija potenciāls sala upuris. Iesākumā nolēmu ar viņu aprunāties un noskaidrot personību. Vīrs labprāt parādīja savu identifikācijas karti, padomju laika pases kopijas un vēl vairākus dokumentus. Tad arī uzzināju, ka viņu sauc Aivars Tillers un viņam ir 64 gadi. Diemžēl uz pārējiem jautājumiem viņš atbildēja tik nesakarīgi, vienā teikumā jaucot savā starpā nesaistāmus vārdus.
Tā kā Aivars šajā pusē manīts jau vismaz sešus mēnešus, ar jautājumu — vai pašvaldībai ir iespēja vīram palīdzēt? — vērsos pie  Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītājas Ināras Gailes. Viņa stāsta, ka novada pašvaldības izpilddirektors risinot šo jautājumu, Aivaram ierādījis istabu Spīdolas ielas 18. mājā, kurā ir sociālie dzīvokļi. Istabā gan nav mēbeļu, bet ir matracis, un nakti var pārlaist siltumā, ir jumts virs galvas. Tajā pašā dienā uzņēmuma “Lauma-A” darbinieki meklēja Aivaru pilsētā, vietās, kur viņš biežāk uzturas, bet viņš bija kā “ūdenī iekritis”. Aizkrauklieši gan stāsta, ka tās dienas vakarā esot redzēts ejam, līdzi nesot divus lielus pilnus poli­etilēna maisiņus. Izpilddirektors tomēr informējis Aizkraukles policijas iecirkni, un, ja tā darbinieki klaiņojošo cilvēku pamana, lai sazinās ar Spīdolas ielas 18. nama telpu uzraugu.
Ināra Gaile noskaidrojusi Aivara pēdējo deklarēto dzīvesvietu, kas ir Gaigalavas pagastā. Sazinoties ar Rēzeknes puses sociālo dienestu, tā darbinieki teikuši, ka Gaigalavas pagastā Aivars dzīvojis līdz 1985. gadam, tā ir arī viņa deklarētā dzīvesvieta. Dienesta darbinieki arī solīja piedalīties jautājuma risināšanā. No viņiem uzzināts par iespējamajiem radiem Rīgā, un to daļēji apstiprina arī salīdzinoši nesen Rīgā izdotā personas apliecība. Ināra Gaile teic, ka alternatīva dzīvoklim Aizkrauklē varētu būt Jēkabpils nakts patversme. Ar to Aizkraukles novada domei ir noslēgts līgums.
Vērojis treniņus profesionālajā vidusskolā
Starp dokumentiem, ko man parādīja Aivars, bija arī kopija no kāda laikraksta. Tajā Republikas svarcelšanas federācijas treneru padomes priekšsēdētāja B. Cepurina 1977. gada apkopojums par tā gada labākajiem svarcēlājiem. Aivars Tillers pusvieglajā svaru kategorijā divcīņā — raušanā un grūšanā — ieguvis pirmo vietu, 235 punktus. Tajā pašā sarakstā, pāris vietu zemāk, aizkrauklieša Jurija Ivaņušina vārds.
Uzzinot to, sazinājos ar aizkrauklieti, Latvijas Pauerliftinga federācijas valdes locekli Juriju Ivaņušinu. Viņš neslēpa, ka pazīst bijušo cīņubiedru un septiņdesmitajos gados viņi Latvijā bija desmit labāko svarcēlāju vidū. Jurijs Ivaņušins teic, ka vasarā Aivars reizēm iegriezies Aizkraukles Profesionālās vidusskolas sporta zālē, vērojis treniņu. Kādu laiku nakšņojis skolas kopmītnēs, tad pazudis un, kā izrādās, bija devies uz Rīgu saņemt pasi.
Atceļo no Rīgas
Pēc informācijas ievietošanas “Facebook” profilā atsaucība Aivara atpazīšanā bija liela. Te daži no komentāriem: “Par to vīrieti, kas “Maximā” ir redzams, info vajag pajautāt lasītavā... Viņš tur arī iegriežas. Un viņš esot vietējais... Skumji.” “Es gandrīz katru dienu redzu viņu “Pērses Pannā”. Sēž. Guļ. Reti redzu ēdam, bet esmu redzējusi, ka ēd zupu. Kad viesmīle uzrunāja viņu, teica, ka gaida kādu. Tāds sadauzīts izskatījās.” “Es zinu par klaiņojošo vīrieti, ka vakarus un naktis viņš pavada Lāčplēša ielā 17 kāpņu telpā, pirmajā. Mans tēvs kaut cik viņu saprot.” “Šis cilvēks bieži manīts Juglas 3 “Maxima” (Rīgā — aut.). Piestrādā, nēsājot iepirkuma groziņus, un tad ietur maltīti Gustava beķerejā.” “Tas vīrietis, par kuru rakstījāt, klaiņo un ubago, cik zinu, tad neesot viņam naudas, agrāk esot bijis sportists, noteikti vairāk varētu pastāstīt galdnieks Dainis, kurš māca arodvidusskolā, diezgan bieži apgrozās arodskolā pie viņa.” “Ir manīts Rīgas “Maksimā” krāmējot groziņus, izpalīdzot vietējam personālam, pāris reizes esmu iedevis pa 5 eur... Izskatās sakarīgs un miermīlīgs!” “Izrādās, mūsu Rīgas Martas ielas bomzītis jeb tautā saukts par 7. rūķīti ir nokļuvis pie jums Aizkrauklē. Jāsaka, ka ļoti pieklājīgs onkulītis, vienmēr lasa grāmatas un klausās radio, aiz sevis necūkojas nekad. Visu vasaras periodu pavada uz mūsu ielas. Kāpēc un kādā veidā nokļuvis pie jums, pateikt nemācēsim. Zinu, ka regulāri apmeklēja “Hare Krišnas” centra bezmaksas zupas virtuvi. Varbūt tur zinās teikt ko vairāk.” “Tas onkulītis ir klejotājs. Teica, ka ar draudzi ceļot baznīcu, atbraucis no Rīgas. Mājvietas viņam nav. Dzīvo kāpņu telpās un bieži pa dienu atrodas “Pērses” pirmajā stāvā. Viņš gribot mājvietu, par kuru nav jāmaksā, kādu labu tanti, kura nedzer un nepīpē.”
Interesējas par ilgmūžību
Pēc ieraksta sociālajā vietnē “Staburaga” redakcijā ieradās aizkraukliete Svetlana,  Lāčplēša ielas 17. mājas pirmās kāpņutelpas dzīvokļa iedzīvotāja. Viņa stāsta, ka darbdienās ik rītu, ejot uz darbu pulksten astoņos, šis vīrs vēl guļ laukumā starp otro un trešo stāvu. Apkārt mantas, čības, maisiņi. Sākumā garām paiet bijis grūti, bet ar laiku aprasts.  Tā tas turpinājies trīs nedēļas. Pirms Ziemassvētkiem ģimene iežēlojusies par bezpajumtnieku, pacienājusi ar pīrāgiem, karbonādi un tēju. Viņa gan teica, ka šāda attieksme viņu pieradinās, bet tā noteikti nav labākā izvēle un risinājums.
Nelielu skaidrību šajā lietā ieviesa Dainis Reinholds, profesionālās vidusskolas darbinieks un pauerliftinga čempions. Viņš par Aivaru teic — cilvēks ar savdabīgu dzīves filozofiju. Pievērsies Austrumu gudrībām, interesējies par ilgmūžību." ◆

Novadu ziņas