Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā mūks uz ūdens

Skrīverietis Edmunds Freibergs izvēlējies dzīvot pēc iespējas dabai draudzīgāk, tajā skaitā, kur vien iespējams, izmanto saules enerģiju. Pie vasarnīcas, kuru pats uzcēlis netālu no Jelgavas centra, Ozolpilī, pirms septiņiem gadiem ierīkojis saules paneļus, un ar tiem pietiekot visām saimniecības vajadzībām pēc elektrības. Lielākā viņa aizraušanās ir makšķerēšana. Līdz ar to dzīvē izvēles pakārtojis ūdeņiem — vasarnīca ir netālu no Lielupes, dzīvo Skrīveros, kur tuvumā Daugava. Līdz pagājušajam gadam  ūdeņos devies ar mazu plastikāta laiviņu, bet pēc kādas cīņas ar milzu zivi izlēmis būvēt savu — lie­lāku, smagāku, dro­šāku.

Edmunds saka,  plāns, kuru daudzi uzskatīja par nerealizējamu, nu ir gatavs. Sākoties bēdīgi slavenajai pandēmijai, mēģināja rast sev kādu nodarbi. Sirdij allaž tuva bijusi makšķerēšana un ūdeņu tuvums. Jātaisa pašam sava laiva! — tā nodomājis kādā rudenīgā dienā. Iejuties tēlā, viņš uzaudzēja biezu vikinga bārdu, apbruņojās ar instrumentiem un sev raksturīgo pacietību, ķērās pie darba. Negāja viegli, bet vēlme uzmeistarot pašam savu laivu un kādu rītu no tās raudzīties saullēktā likās pietiekams dzinējspēks. Edmunds jau juta lielos zivju lomus sava laivā. Salicis kopā vajadzīgos materiālus, viņš pavadīja ilgas nomoda stundas, noslīpējot savu meistardarbu. Laivai ir pat savs saules panelis uz jumta, tā ir pietiekami plaša vairākiem cilvēkiem, plastikāta plēve priekšgalā pasargā no vēja. 

Katra kaislīga makšķernieka sapnis nu bija gatavs. Izmēģinājuma brauciens izdevās lieliski, slapjās kājas ļāva saprast, kur vēl jāpieslīpē tehniskā puse. Nu tā ir kaujas gatavībā tai paredzētajiem piedzīvojumiem. 

Plānā — paša būvēts kempers

— Cik zinu, Skrīveros esat ienācējs? 

— Nāku no Alūksnes puses, ieprecējos un trīs gadus dzīvoju Skrīveros, bet strādāju pārsvarā Jelgavā — ar traktortehniku, tajā skaitā ekskavatoriem. 

— Sapnis par savu laivu nāk jau no bērnības laikiem?

— Ne gluži. Bērnībā gan bieži makšķerēju, gāju vēžot, no alām kailām rokām tos cēlu laukā. Līdz šim makšķerēt devos ar vienvietīgu plastikāta laiviņu. Doma, ka vajag ko lielāku, nāca pēc tam, kad pērn, makšķerējot Lielupē, pieķērās teju metru garš sazāns. Zivs bija tik spēcīga, ka vilka mani ar visu laivu, kur vien gribēja. Laiva, kuru uzbūvēju, ir lielāka, izmēros pamatīgāka — trīs metrus gara un metru septiņdesmit centimetru plata.

— Pirms sākāt būvēt, zinājāt, kas un kā jādara?

— Esmu daudz strādājis celtniecībā, kopš bērnības vienmēr dzīvojis pie ūdeņiem, līdz ar to ar laivām braukts bieži. Saliekot kopā visas zināšanas un iemaņas, ķēros klāt. Iepazinos arī ar likumiem — kāda drīkst būt pašbūvētā airu laiva. Piemēram, kāds var būt maksimālais garums. Ja nemaldos, septiņi metri. Savu gan taisīju tādu, lai varu ielikt mašīnas piekabē. Lai nebūtu jāpērk speciāla piekabe, piemēroju tai, kas man jau ir. Starp citu, padomā jau nākamais projekts — uzbūvēt mini kemperu, kuru arī varēšu uzlikt uz piekabes. Ar logiem, durvīm, protams, arī saules paneli.

Nenogremdējams peldlīdzeklis

— Materiālus pirkāt lielveikalā?

— Būvēju to ziemā, laikā, kad veikali “kovida” dēļ bija slēgti. Materiālus meklēju internetā, pasūtīju, un kurjers atveda. Pirms tam visu izliku uz papīra. Saskaitīju, cik skrūvju, kniežu vajadzēs. Laiva taisīta no plastikāta, sastiprināta ar skrūvēm, kniedēm, kausēšanas metodi. Papildu drošībai sāni aprīkoti ar pludiņiem, tas nozīmē, ka tā ir teju nenogremdējama. To, cik šis projekts izmaksāja, neesmu saskaitījis. Visi izdevumi, čeki, pavadzīmes gan sakrātas. Ja kādam gribēšu pārdot, vismaz zināšu pašizmaksu. 

Gatava tā bija līdz ar peldēšanas sezonas sākumu — maijā. Pirmajā dienā, kad to ielaidu ūdenī, bija liels vējš. Nācās uzreiz pierast pie vadības šādos apstākļos. Ir arī jumts, uz tā novietoti saules paneļi. Ierīkoju arī litija akumulatorus un ar sakrāto elektrību varu darbināt motoru, uzlādēt telefonu, planšeti, ieslēgt apgaismojumu, kas svarīgi, peldot tumsā. To var dzīt uz priekšu ar 0,4 kilovatu jeb puszirgspēku jaudīgu elektromotoru, un tas ir pietiekami, lai peldētu arī pret straumi. It kā noderētu vēl otrs dzinējs, bet, no otras puses, ātri braucot, zivis neķeras. Tāpēc labāk palikšu pie esošā varianta.  

— Cik cilvēkiem laiva paredzēta?

— Droši tajā var justies divatā, bet var arī trīs, pat četri. Kuģot var jebkuros laika apstākļos. Saules panelis pilda jumta funkciju, laivas priekšā ir no plēves taisīts logs, un, ja ir vajadzība, malās var nolaist tentus, līdz ar to netraucē ne lietus, ne vējš. Tents pilda arī buras funkciju un, attiecīgi nolaižot vienā vai otrā pusē, uz priekšu var tikt arī ar vēja spēku.  

— Ar rezultātu esat apmierināts?

— Pirmajā braucienā atklājās dažas tehniskas nepilnības. Piemēram, kāda šuve nebija hermētiska, un sūcās ūdens. Attiecīgi tajās vietās vajadzēja ielikt vairākas kniedes. Krastā esot, nevar pateikt, kuras vietas caurlaidīgas. Tāpēc līdzi ņemu ar elektrību darbināmu ūdens sūkni. Te atkal noderēja saules panelis.

Mazo laivu varēja nepamanīt

—  Kad būvējāt, vai galvenā doma bija, lai var mierīgi makšķerēt?

— Jā. Arī palikt uz ūdens pa nakti, nolaist tentus, izmest enkuru, lai laiva paliktu uz vietas, iekāpt šūpuļtīklā un izgulēties mierā, klusumā. “Kovida” laikā tas ir vislabākais atpūtas veids. Nebūvēju tikai sev, bet visai ģimenei. Sievai ir trīs dēli, un atpūsties varēsim doties kopā. Ceru, ka izdosies jau šajos Jāņos. Sagaidīsim saulgriežus uz ūdens.

— Man tāda nakts nešķiet vilinoša. Mazums kas var notikt.

— Visādi bijis. Kad vēl makšķerēt devos ar mazo laivu, Alūksnes ezerā manā virzienā peldēja alnis — tieši man virsū. Citā reizē, kad ūdenī biju ar gumijas laivu, man virsū peldēja suns. Nezinu, kas viņam bija padomā, varbūt piekusis. Ko tādā gadījumā darīt? Es airējos prom, cik vien ātri spēju. Ja kas atgadās, piemēram, saceļas liels vējš, enkurs notur uz vietas, bet var arī aizpeldēt līdz piestātnei. Viena tāda ērta ir pie Klidziņas. Ja piestātnes nav, aizvēju var atrast aiz upes līkuma. Tas arī ir interesants pasākums: pirms došanās ūdenī visu saplānot — paskatīties laika prognozes, vēja virzienu un stiprumu. 

— Ir kāds mērķis, piemēram, no Jelgavas pa Lielupi aizpeldēt līdz Rīgas jūras līcim?

— Nē, tāda plāna man nav. Esot uz ūdens, laiks tāpat pazūd, arī nekur tālu nepeldot. Diena aizskrien, skatos pulkstenī un neticu savām acīm. Man tā ir atpūta un sports — noķert kādu zivi, pagatavot, apēst vakariņās. Domāju ar mašīnu laivu aizvest uz Jūrmalas pusi, ielaist tur Lielupē. Tikai gribas sievu pierunāt doties līdzi.

— Tajā pusē var uzdurties arī uz kāda lielāka peldlīdzekļa.

— Jaunā ir pietiekami liela, pamanīs. Ar mazo laiviņu bija reizes, kad mani nepamana un piepeld pārāk tuvu.

Dziļākās tās bagātākās

— Tātad sieva nedodas kopā ar jums šādā atpūtā?

— Kādreiz devās, bet, kopš pie Aizkraukles pils naktī palikām teltī, viņas domas par atpūtu dabā mainījās. Apkārt bija dažādas skaņas, likās, ka staigā meža zvēri. Man gan šķiet, ka tie bija tikai eži. Zivis, par laimi, viņai un arī sievasmātei ļoti garšo. 

— Kuras vietas Daugavā ir zivīm bagātākās?

— Dziļākās. Tas gan atkarīgs no laika apstākļiem. Es parasti negaidu kādus īpašus apstākļus. Gribas ma­šķerēt — dodos. Pagaidām uz ūdens bez pārtraukuma ilgāk par nepilnu diennakti neesmu bijis. Vakarā izbraucu un nākamajā dienā ap pusdienas laiku devos mājās. Bet domāju, ka ar pietiekamām pārtikas rezervēm varētu tā peldēt trīs dienas, varbūt pat nedēļu. Tam jau gatavojos. Iegādājos gāzes plītiņu, pannu, lai kādu zivi var uzcept.

— Citiem patīk nakšņot teltīs, jums svarīgi būt uz ūdens.

— Manuprāt, tas ir droši. Ja krastā var gadīties saskarties ar privātīpašumu, uz ūdens šāda problēma atkrīt.

— Jūs aizrauj saules enerģija. Cik liels ir praktiskais ieguvums no saules paneļiem?

— Pirmkārt, ierīkot elektrības pieslēgumu būtu dārgi. Vasarnīcā man ir septiņi paneļi. Ar vienu pietiek, lai lādētu datoru. Uz laivas esošie četri paneļi arī lietainā laikā saražo pietiekami daudz elektrības, lai darbinātu visu nepieciešamo. Savā ziņā tā ir arī dzīvošana saskaņā ar dabu. Ja salīdzina ar mūkiem, kas izvēlas dzīvot kalnos, manā gadījumā ir lielākas privilēģijas — ir ūdens, kādu zivi noķeru, paēdu, ir pašam sava elektrība. 

Novadu ziņas