Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ko darīt ar nelūgto “īrnieci” un viņas bērniem?

“Skrīveros, manā šķūnī, uzradusies nelūgta “īrniece”, kas laidusi pasaulē savus bērnus — kaķēnus. Aizkraukles “Felida” tos nepieņem. Ko man ar tiem darīt?” jautā kāds lasītājs.


“Tādus zvanus saņemam bieži un visiem dodam padomu, ko darīt,” saka Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” pārstāve Mirdza Vainovska. “Katrai pašvaldībai ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar kādu patversmi, kurā ir dzīvnieku ķērāji. Tā kā “Felida” nav patversme, neesam atbildīgi ne par Skrīveru, ne Jaunjelgavas, ne kādiem citiem kaķiem, tikai par Aizkraukles kaķiem, jo saņemam pašvaldības finansējumu. Kaķis ir pašvaldības “iedzīvotājs” kā jebkurš bezpajumtnieks, un pašvaldībai par to ir jāgādā. Aizkrauklē par to domā, par tās naudu kaķi tiek sterilizēti. Varu nosaukt pozitīvu piemēru no Jaunjelgavas — dzīvnieku aizstāve Linda devās pie domes izpilddirektora Ulda Albiņa un vienojās, ka par pašvaldības līdzekļiem tiks sterilizētas trīs kaķenes, kurām kopā bija astoņi kaķēni. Sociālajos tīklos Linda ievietoja kaķēnu fotogrāfijas un visiem atrada saimniekus. Skrīveros var rīkoties līdzīgi. Ja katrā pilsētā būtu trīs tādi aktīvi iedzīvotāji, kārtība būt panākta.”


“Varu pateikt to, ko man paskaidroja dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” pārstāvis — katrs ir atbildīgs par to, kas nonāk viņa īpašumā,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. “Cilvēks saka — man šķūnī pieklīda kaķene! Nē, mīļais cilvēk, tu pats ļāvi viņai pieklīst! Tu nenodrošināji, lai dzīvnieks neiekļūtu. Katram pašam jādomā par savu atbildību, pašvaldība nav vainīga. Var izsaukt dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” pārstāvjus, dzīvniekus aizvest, taču tas būs ļoti dārgs pakalpojums. Ja rēķins tiks nosūtīts domei, to nosūtīsim cilvēkam. Mierīgu sirdi nevaru parakstīt rēķinu par vairākiem simtiem eiro tikai tāpēc, ka kāds ir atstājis vaļā savu šķūni vai nav to salabojis. Summas par klaiņojošu dzīvnieku noķeršanu un nogādāšanu patversmē ir milzīgas. Piemēram, jūlijā saņēmām “Mežavairogu” rēķinu par dažu kaķu izķeršanu — 278 eiro, kopā ar pievienotās vērtības nodokli 336,38 eiro. Vieni pamet dzīvniekus, citi nesakārto savu īpašumu, bet kāpēc par dažu cilvēku bezatbildību būtu jāmaksā citiem pašvaldības iedzīvotājiem?”


Novadu ziņas