Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pļaviņu novada “Mežezerā” slēpošanai jāpiesakās iepriekš elektroniski

Ministru kabinets akceptējis precizētus drošības pasākumus kalnu slēpošanas trasēm. Noteikts, ka trasēs un bāzes teritorijā var būt līdz 300 cilvēkiem, katram nodrošinot vismaz 70 m2 platību un ievērojot divu metru distanci. Savukārt maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, kas vien­laikus ir kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā ar pacēlāju biļetēm, nosakāms pēc konkrētas aprēķina metodikas. Aizliegti izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas trasēs.

SIA “Viesmīlība Mežezers” pārstāvji atzīst, ka būtiski tas neietekmē kalnu slēpošanas trašu darbību atpūtas kompleksā “Mežezers” Pļaviņu novadā, bet samazināts skaits, cik daudz cilvēku var uzņemt. Ja esošā teritorija vienlaikus ļauj būt 150 slēpotājiem, tad tagad tie ir 80. Samazināts arī darba laiks, kas pirmdienās ir no pulksten 14, bet pēdējais apmeklējuma laiks visās dienās ir pulksten 18. Pieteikšanās apmeklējumam ir tikai elektroniski uzņēmuma mājaslapā.


“Mežezerā” apmeklētāju netrūkst. Brīvdienās apmeklējuma laiki aizpildās ātri, un arī darbdienās interese ir pietiekama. Darbojas kafejnīca, bet ēdienu tur var iegādāties tikai līdzņemšanai. Tāpat telpu izmantošana nav iespējama inventāra nomā.


Otrajā Pļaviņu novada kalnu slēpošanas trasē “Cigoriņš” arī līdz šim neuzņēma vairāk cilvēku, kā tagad noteikts. Trases pacēlājs ir ar āķu sistēmu, un tos var izmantot ne vairāk kā 20, tā ka tik daudz slēpotāju vienlaikus ir kalnā, kas sporta un atpūtas vietas plašajā teritorijā ir atbilstoši.


Jaunais regulējums nosaka,  kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekam jānosaka atbildīgā persona, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, tai skaitā arī autostāvvietās. Tāpat slēpošanas trasēs jānodrošina pastāvīgs novērošanas kameru pieslēgums tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās, pie­mēram, biļešu kasēm, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietām. Grozījumos arī skaidri un nepārprotami noteikts, ka kamer­šļūkšana kā izklaides pakalpojuma sniegšana ir aizliegta. Lai gan kameršļūkšana norisinās ārā, tā nav atzīstama par sporta veidu un tādējādi ar to saistītas aktivitātes nav atzīstamas par ārtelpu sporta nodarbību, ko drīkst veikt kā saimniecisko pakalpojumu. Tomēr nav aizliegts brīvpieejas vietās braukt no kalniem ar ragaviņām, kamerām, plēvēm.

Novadu ziņas