Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sēlijā atkal vāra ziepes

Laikā, kad ārkārtas situācijas radītās krīzes dēļ daudzi uzņēmumi spiesti apturēt vai pārtraukt darbību, daļa gluži pre­-tēji — no jauna raduši savu nišu. Tā tas ir arī ar jaunjelgaviešu Irēnas un Andra Romanovsku savulaik tik pazīstamo “Sēlijas ziepnīcu”. Nelielajā mājražošanas uzņēmumā atkal top pašu vārītas ziepes.

Krīzes ietekme

“Sēlijas ziepnīca” izveidota 2008. gadā, kas arī bija krīzes laiks. Vispirms tajā izgatavotas ābolu ziepes, tad tām pievienojās gudro vecāku ziepes (jo gudri vecāki pērk saviem bērniem vislabāko!), medus-auzu, kafijas-kanēļa, dārznieka ziepes-skrubis, un Sēlijas ziepes ar priedi un piparmētru. Ar saviem darinājumiem ziepnieks Andris regulāri bija Berga bazārā Rīgā un Straupes lauku labumu tirgū. Vēlāk ziepnīcā uzņemti ekskursanti, kuri varēja uzzināt un paši vērot, kā top ziepes.

Ar laiku darbība kļuva mazāk intensīva, un ziepes tapa galvenokārt tikai pastāvīgajiem klientiem, bet Irēna un Andris izveidoja “1000 fonu fotostudiju”. Koronavīrusa radītā krīze gan tās darbību pagaidām apstādinājusi, taču nu bija piemēroti apstākļi, lai atdzimtu “Sēlijas ziepnīca”.

Uzņēmums izgatavo ziepes tāpat kā līdz šim ar karsto metodi, tās vārot.

Pamatsastāvdaļas ir eļļas, tauki, sārms (nātrija hidroksīds), un procesa beigās pievieno ēteriskās eļļas. Lai arī ziepju vārīšana pirmajā brīdī nešķiet sarežģīta, daudz kas atkarīgs no niansēm — kā sabalansētas sastāvdaļas, cik labi viss izmaisīts, un citiem aspektiem. Galvenais ziepnieks joprojām ir Andris, Irēna nodarbojas ar reklāmu un pārdošanu.

Ar savu stāstu
Irēna stāsta, ka, atsākot ziepju gatavošanu, vispirms domāts par pastiprinātajiem higiēnas ievērošanas pasākumiem, tāpēc tapa ziepes ar kampara un rozmarīna ēteriskajām eļļām, jo tie ir labi zināmi antiseptiķi.

Jau iepriekš “Sēlijas ziepnīca” bija zināma ar asprātīgiem savas produkcijas nosaukumiem un stāstiem par to. Tā ir arī šobrīd.
— Cilvēki ar labu humora izjūtu šīs ziepes nodēvēja par “antikroņa” ziepēm, un tagad arī mēs tās tā saucam. Tālāk savā darbībā gan šādas ziepes nevārīsim, bet vairāk koncentrēsimies uz Latvijā iegūstamām vai viegli pieejamām sastāvdaļām, jo izejvielu sūtīšana no ārzemēm šobrīd ir apgrūtināta. Kamēr mums ir šis sviests, izmantojam to, bet, kad beigsies krājumi, pāriesim uz kaņepju eļļu. Pieprasījums pēc mūsu ziepēm Latvijā pieaudzis vismaz četras reizes, bet darbojamies vēl neilgu laiku, lai varētu precīzi pateikt, kāda ir produktivitāte. Ziepes pārdodam attālināti — internetā, un izveides stadijā ir arī savs veikals, — saka Irēna.

Šobrīd uzņēmums izgatavo arī “Meža ziepes” ar egļu un priežu ēteriskajām eļļām, gudro vecāku un darvas ziepes. Ziepnīcā strādā arī pie šķidro ziepju izveides.

Irēna piebilst, ka daudziem ir zināms stāsts par ķīniešu vārdu “krīze”, kas sastāv no diviem hieroglifiem. Viens no tiem nozīmē “briesmas”, bet otrs “iespējas”. “Sēlijas ziepnīcai” tas devis otro iespēju.

Novadu ziņas