Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vērtīgā saules oga — ķirbis

Rudenī savu zvaigžņu stundu piedzīvo ķirbis. Īpaši šobrīd, kad arvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids.

Noder pat miza
Ķirbju dzimtene ir Centrālamerika, Dienvidamerika — Peru un Meksika. Eiropā ķirbis nonācis 16. gadsimtā,  Latvijā 17.—18. gs. to ieveda vācu muižnieki.
Ķirbis ir viens no retajiem augiem tajā ziņā, kam izmantojamas visas tā daļas. Vidusjūras valstīs un Amerikā iecienītas ir ķirbju ziedu uzkodas. Tie var būt kā augļu salātu sastāvdaļa. Taču ziedus var arī izkaltēt, un tēja palīdzēs stiprināt imunitāti. Noderīgas ir arī stīgas, kas, novāktas pirms Jāņiem, lietojamas gan sirds mazspējas un nervu slimību gadījumos, gan kā urīndzenošs līdzeklis.
Nekādā gadījumā ārā nav jāmet mizas. Tās satur organisko želatīnu, kas cilvēka organismā veicina skrim­šļu atjaunošanos un darbojas kā dabīgais glikozamīns. Mizas palīdz uzlabot matu, nagu un zobu veselību. Tās  var samalt svaigas un lietot pie salātiem. Var izžāvēt cepeškrāsnī (40—50 grādu temperatūrā), samalt kafijas dzirnaviņās (kopā ar sēklām un sēklapvalkiem) un lietot kā pulveri pie putrām, kefīra, sulām.
Sēklas palīdz tikt galā ar zarnu parazītiem un ne tikai. Tās satur vērtīgas taukskābes, kas lieliski spēj ieeļļot kaulu locītavas, ādu, matus un gļotādas, uzlabojas arī nagu struktūra. Veģetāriešiem šīs sēklas ieteicamas kā lielisks dzelzs avots, kas mazina salšanas sajūtu. Organisma attīrīšanai katru dienu vēlams apēst 10 sēklas pāris stundu pēc vakariņām. Tās var lietot asinsvadu un onkoloģisko slimību profilaksei.
Ķirbja viducis, kas līdzinās sūklim, izmantojams mugurkaula un locītavu masāžām, ādas kopšanā kā losjons, jo satur bioloģiski aktīvas vielas un ļoti tīru ūdeni. Tas ir arī labs līdzeklis ādas izsitumu un ekzēmu dziedēšanai.
Ķirbja mīkstums, ko parasti lieto uzturā, īpaši piemērots kuņģa un zarnu trakta slimniekiem, jo ir maigs un viegli pārstrādājams ēdiens. Tajā gan ir maz šķiedrvielu, bet daudz pektīna, kas izvada lieko holesterīnu, pazemina asinsspiedienu, izvada lieko šķidrumu. Ķirbī ir vairākas minerālvielas, kas nepieciešamas organismam — varš, dzelzs, magnijs un kālijs, sēkliņās cinks un selēns, kā arī B, C, E, PP vitamīni. Visi šie elementi ir ideāli sabalansēti, kas ir obligāts priekšnoteikums pareizai vielmaiņas procesu norisei. Piebildīsim, ka tas ir tikai mazs ieskats par ķirbjiem.
Kā ķirbjus uzglabāt?
Lielā  oga sausā, vēsā vietā jānoliek tieši tā, kā gulējusi uz lauka, citādi mainīsies tās struktūra. Kad ķirbji novietoti telpā, nevajag pārcilāt no vienas vietas uz otru, kā arī mazgāt, jānotrauc tikai zeme. Ja nomazgā ķirbja mizu, tas var sākt bojāties, bet, ja bieži pārcilā, sākt pūt un sadīgt sēklas. Kad tiek cilāts, ķirbis domā, ka tam jāsāk augt.

***
Kad ķirbji novākti, bieži namamātes ir tādā kā neizpratnē — ko ar tiem lai  iesāk? Marinēti ķirbji ir klasika, varbūt jau apnikuši, taču ko citu pagatavot neuzdrošinās — ja nu negaršo? Piedāvājam dažas receptes, kuras jau izmēģinātas un atzītas par labām.

Ķirbju sula ziemai
2 kg ķirbja
2—3 apelsīni
350 g cukura
1 tējk. citronskābes

Nomizotus ķirbjus sagriež gabaliņos. Pārlej ar ūdeni, lai katla saturs paceltos par aptuveni 2 cm. Ķirbjus vāra, kamēr tie mīksti, tad sablendē. No apelsīniem izspiež sulu un pievieno ķirbju masai. Pieber cukuru un citronskābi. Vāra, nosmeļ putas, nogaršo. Nepieciešamības gadījumā pievieno vēl cukuru un citronskābi. Kad putas vairs neveidojas, sulu vāra 15—20 minūtes un karstu salej tīrās stikla pudelēs. Pārsedz ar pledu, līdz sula atdzisusi. Uzglabā pagrabā vai ledus­skapī.

Ķirbju krēmzupa
600 g ķirbja
1—2 sīpoli
1 burkāns
2—3 kartupeļi
1/2 paprikas
2 tomāti
 sviests vai eļļa apcepšanai
200 ml saldā krējuma
1,5 l ūdens
sāls, piparu maisījums, malts muskatrieksts, ķiploku pulveris — pēc garšas

• Nomizo ķirbi un sagriež gabaliņos.
• Taukvielās apcep sīpolus un pievieno sasmalcinātus burkānus, tad kartupeļus un dažas minūtes apcep.
• Apceptajiem dārzeņiem pievieno ķirbi, pielej ūdeni un uz vidējas liesmas vāra 15 minūtes.
• Sagriež mazos gabaliņos papriku, saberž biezenī tomātus un vāra ar pārējiem dārzeņiem. Pievieno garšvielas un vāra vēl 15 minūtes uz lēnas uguns.
• Kad zupa gatava, dārzeņus sablendē.
• Pievieno saldo krējumu, ķiploku pulveri. Visu labi samaisa un uzkarsē, kamēr sāk vārīties. Uzliek vāciņu un ļauj 10 minūtes pastāvēt.
Zupa ir ne tikai garšīga, bet arī, kas svarīgi tagad, sildoša. Lieliska piedeva būs baltmaizes vai kliju maizes grauzdiņi.

Rudens sautējums
400 g ķirbju
400 g kartupeļu
400 g tomātu
300 g burkānu
1 liels sīpols
50 g tomātu mērces
30 g pētersīļu
50 g eļļas
sāls, maltie pipari

• Katlā sakarsētā eļļā apcep sasmalcinātus sīpolus, burkānus un ķiplokus. Pievieno sagrieztus tomātus, tomātu mērci, kartupeļus, sāli un piparus.
• Pielej nedaudz ūdens, uz lēnas liesmas sautē 20 minūtes.
• Sautējumam pieliek gabaliņos sagrieztu ķirbi, turpina sautēt, līdz sautējums sabiezējis.
• Gatavu sautējumu pārkaisa ar zaļumiem.
Lai labi garšo!

Ķirbju krēms
Kaut ko tādu gan grūti iedomāties, bet iznākums ir ļoti garšīgs. Kad iepriekšējā darbavietā tika rīkota starptautiska konference, tās dalībniekiem pusdienās kā saldēdiens tika pasniegts ķirbju krēms ar dzērveņu mērci. Maskavas dāmas pat neticēja, ka tas gatavots no ķirbjiem. Domāja, ka no kāda eksotiska augļa.  
Neatkarības pirmajos gados Latvijā viesojās Zviedrijas karaļpāris, un svinīgajās pusdienās toreizējā restorānā “Rīdzene” desertā tika pasniegts ķir­bju krēms, par ko karaliene Silvija  bija patīkami pārsteigta. Starp citu, šai ēdināšanas iestādei ražas laikā ķirbju krēms bija firmas ēdiens.
300 g ķirbju
120 g cukura
2/3 citrona
15 g konjaka
150 g saldā krējuma
30 g želatīna

Pagatavošana
Gabaliņos sagrieztu ķirbi mazā ūdens daudzumā vāra mīkstu, izberž caur sietu, pievieno cukuru, sarīvētu citrona miziņu, citrona sulu, konjaku un uzbriedinātu želatīnu. Karsē, līdz želatīns izšķīst. Atdzisušu masu iemaisa saputotā krējumā. Liek traukā, lai saželē. Pasniedz ar dzērveņu vai jāņogu mērci.

Rakstā izmantoti interneta materiāli

Novadu ziņas