Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgalē tūrisma nozarē rada jaunus piedāvājumus

Lai apmainītos ar jaunāko informāciju un iezīmētu darba pašreizējās aktualitātes, Zemgales Plānošanas reģiona mudināti, tūrisma jomas speciālisti no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Pļaviņu, Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Vecumnieku novada, Jēkabpils un vēl citām pašvaldībām, kā arī no Zemgales Tūrisma asociācijas satikās tiešsaistē.


Notikušajā diskusijā kopumā valdīja mērens optimisms, jo reģionā darbu atsākuši gandrīz visi tūrisma informācijas centri un punkti, to darbinieki apzina vietējo situāciju, aktīvi komunicē ar saviem uzņēmējiem, pēc ieilgušās dīkstāves sniedz pirmos pakalpojumus klientiem. Jaušams, ka Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc savas zemes apceļošanas, īpaši tagad, ziedonī, un, ievērojot nepieciešamo piesardzību, izvēlas individuālus ceļojumus pārsvarā draugu un ģimenes lokā. Informācijas centros ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma kartēm un maršrutu aprak­stiem, bet ekskursantu grupas kļuvušas mazākas, aptuveni līdz 15 interesentiem grupā. Sevišķi liels tūristu pieplūdums, kā to varēja gaidīt, ir Rundāles pilī un franču dārzā, kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju īpatsvars. Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu dārzā un Kokneses Likteņdārzā, kas arī nu ir atvērti ekskursantiem ar regulētu apmeklētāju plūsmu.

Tā kā aizvien vairāk ceļotāju pievēršas tūrisma pārgājieniem, dabas taku apmeklējumiem, laivošanai daudzās Zemgales upēs un velobraucieniem, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem nākas meklēt risinājumus, kā ar savu produkciju piekļūt tuvāk ceļotājiem, lai papildinātu savus ienākumus. Lai kaut nedaudz atvieglotu dzīvi saviem uzņēmējiem, daudzas pašvaldības atcēlušas vai samazinājušas telpu un teritorijas nomas maksu, tūrisma speciālisti apkopojuši informāciju par vietējo lauksaimniecības un pārtikas preču piedāvājumu, lūkojuši to popularizēt apkārtnes iedzīvotāju un potenciālo ceļotāju vidū.

Savukārt uzņēmēji pilnībā nav ļāvušies pandēmijas gūstam, bet meklējuši un atraduši neordinārus risinājumus produkcijas piegādei mājās, līdzi ņemšanai, jaunu produktu radīšanai. Skrīveru pārtikas kombinātā, piemēram, izstrādātas jaunas garšas konfektēm “Gotiņa”, Jaunjelgavā iecienītajā tirdziņā “Radi” padomāts par labsajūtas uzlabošanu kā tirgotājiem, tā pircējiem un nelielas kafejnīcas atvēršanu, Jelgavas novada Platones pagasta “Zeltlejās” sākta smiltsērkšķu namiņa celtniecība, kur būs vieta produkcijas realizēšanai, degustēšanai un zināšanu vairošanai par šī veselīgā produkta audzēšanu un pārstrādi, bet Tērvetē tieši pandēmijas laikā durvis vērusi jauna picērija.

Tūrisma nozarē Zemgalē ir vēl arī citi jaunumi. Tērvetē sācis darboties Baltijā viens no interesantākajiem tīklu parkiem, Jelgavā, Svētes upes palienē, atvērtas iespaidīgas pastaigu laipas, Krustpils pils dārzā atjaunota vēsturiskā strūklaka, bet Koknesē — vēsturiskās kāpnes uz Pērses gravu, Pilsrundālē veidojas vietējo ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Krustpils novada pašvaldība Vīpes amatniecības centra “Māzers” tuvumā sākusi piebraucamā ceļa un auto stāvlaukuma izbūvi.

Laikā, kad jau atvērtas Baltijas valstu robežas, Zemgalē īpaši nozīmīgs kļūst ar Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas atbalstu izveidotais tūrisma maršruts “Baltu ceļš” ar zemgaļu un sēļu loku, kā arī maršruts “Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos”. Pēdējais no tiem tūrisma sezonai ļaus ietiekties arī vēlākos rudens un ziemas mēnešos, kad nozares izdzīvošana būs sevišķi aktuāla. Kopumā pandēmijas negatīvā ietekme lauku teritorijās mazāk krasi izpaužas nekā lielpilsētās, jo laukos vairumam uzņēmēju tūrisms nav galvenā nodarbe. Grūtāk klājas viesu namu un atpūtas kompleksu īpašniekiem, kuri fokusējušies uz lielu festivālu, svētku, sporta sacensību un korporatīvo pasākumu rīkošanu, kuru īstenošana nu ir problemātiska vai pat neiespējama, galvenokārt piesardzības dēļ kā no pakalpojumu sniedzējiem, tā izmantotājiem.

Novadu ziņas