Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Biškopība jāuztver kā bizness

Par biškopību un medus iegūšanu bieži ir dzirdēts sakām, ka viss ir vienkārši — noliec tik stropu, un bites pašas visu izdarīs. Šīs jomas profesionāļi tam nekādā ziņā nepiekrīt un ļāva ielūkoties šī darba ikdienā, kā tad top saldais nektārs.

Biškopība ir Jāņa Ambaiņa pamatnodarbošanās jau vairākus gadus. Darbojoties tajā, viņš atzīst, ka uz šo jomu jāraugās kā uz biznesu, lai ieguldītajam darbam būtu atdeve. Tāda biškopība viņam arī ir.


Tirgus ir smags

— Biznesam nepieciešams ap simt bišu saimju. Kopumā tirgus ir smags, jo bitenieku ir daudz. To negatīvi ietekmē arī tie, kuriem ir mazs saimju skaits un medu iegūst galvenokārt savam patēriņam, bet pāri palikušo realizē par zemu cenu. Es pēdējos gadus medus cenu nemainu, un tā, manuprāt, ir vidēja, jo ir bitenieki, kuri pārdod gan dārgāk, gan lētāk. Man ir pastāvīgi klienti, kuri zina manu cenu, un domāju, ka tā ir optimāla ieguldītajam darbam, — saka Jānis.

Jānis ir pārliecināts, ka vietēji bitenieki tādu neražo. Tas arī nav izdevīgi, jo tad būtu bites jāpiebaro ar lielu daudzumu sīrupa, kas ir dārgi un nevajadzīgi. Turklāt neviens negrib riskēt ar saviem klientiem, kuri novērtē produkta garšu. Ko pārdod lielveikali, kuros ir produkts ar nosaukumu “medus”, grūti pateikt. Katrā ziņā, ja cilvēks grib dabīgu un augstvērtīgu medu, tas jāiegādājas tieši no ražotāja.

Visu materiālu lasiet šeit:

"Staburaga" projektu raksti