Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būt vai nebūt vēja enerģijai Latvijā?

Latvijai ir milzīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas izmantošanā, pašlaik progress šajā jomā ir visai lēns. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.—2030. gadam paredz, ka Latvijai 2030. gadā vajadzētu uzstādīt 800 megavatu (MW) vēja enerģijas jaudas, taču pašreiz līdz mērķa sasniegšanai tāls ceļš ejams, jo Latvijā sasnieg­tā jauda — nepilni 80 MW — saglabājusies nemainīga pēdējos desmit gadus. Priekšā ir vēl daudz darba.

Laikraksta drukātā versija šeit un šeit

Interneta versija tālāk šeit:

Kādi ir ieguvumi no vēja enerģijas?

Vēja enerģija, salīdzinot ar citiem enerģijas resursiem, ir tīrāka, ilgtspējīgāka, drošāka un lētāka. Kaut gan joprojām ir vairāki šķēršļi, kas attur aktīvāk radīt vēja parkus un ar lielāku atdevi ražot elektrību. Pēc Vēja enerģijas asociācijas vadītāja Andra Vanaga teiktā, viens no tādiem ir normatīvā regulējuma sakārtošana vēja parku attīstībai sauszemē, kā arī nepieciešams izstrādāt atkrastes vēja enerģijas normatīvo aktu bāzi. Arī sabiedrības pretestība plašākai vēja enerģijas izmantošanai Latvijā pašlaik ir būtisks izaicinājums, un šeit  diskusijas un dialogs ir galvenais virzītājspēks jaunu vēja enerģijas projektu attīstībā. Tikmēr Latvijā daļa pašvaldību un sabiedrības ir pret vēja parku būvi. 

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis uzsver — lai mainītu pašvaldību un sabiedrības nostāju, būtu jāsāk ar aktīvāku valsts iesaisti — diskusiju sākšanu, savu risinājumu piedā­vāšanu un likumdošanas mainīšanu. Iedzīvotājiem trūkst skaidrības par to, kādas ir vēja parku priekšrocības dažādās jomās, ko arīdzan varētu mainīt ar aktīvāku informēšanu un dialogu starp valsti un sabiedrību.

Vēja enerģijai Latvijā attīstoties, paralēli jārada iespējas to uzglabāt, pārvēršot  ūdeņradī, uzskata speciālisti. Šobrīd pilotprojekta gaitā daļa “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu tiek darbināti ar ūdeņradi, kas, ražojot to no atjaunojamajiem resursiem jau tuvākajā nākotnē, sniegtu iespēju arī Latvijas pašvaldībām būtiski samazināt sabiedriskā transporta radītās emisijas un rūpēties par gaisa kvalitāti pilsētās. Pašreiz zaļais ūdeņradis salīdzinājumā ar zilo ūdeņradi jeb to, kas ražots no elektroenerģijas, kas nākusi no fosilajiem kurināmajiem, izmaksu ziņā ir dārgāks. 

Atklājot, kāds ir Latvijas potenciāls izmantot zaļo ūdeņradi, Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs norāda, ka viss atkarīgs no tā, cik aktīvi tiks strādāts pie vēja enerģijas nozares attīstības un kāds būs šīs enerģijas pielietojums, vai pratīsim to izmantot arī transporta sektorā. Tās ir galvenās atziņas, kas šopavasar izskanēja vēja enerģijai veltītajā konferencē “Wind­Works. Powering Latvia’s energy future,” ko rīkoja Vēja enerģijas asociācija sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā un biznesa tehnoloģiju platformu “Bismart”. 

Pērn Latvijā nav izveidots neviens vēja parks

Eiropā kopējā vēja enerģijas jauda ir 220 GW, Latvijā — joprojām tikai nepilni 80 MW, nemainīga kopš 2012. gada. Aizvadītajā gadā Eiropā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu (Eiropas Savienības valstīs — 10,5 GW), liecina asociācijas “Wind­Europe” apkopotie dati.

Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, joprojām jaudai paliekot nemainīgai — 78,6 MW apmērā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus, lai sniegtu iespēju Latvijā pilnvērtīgi attīstīt vēja enerģijas apguvi.

“Aizvadītais gads pandēmijas dēļ ir bijis sarežģīts visiem, arī Eiropas vēja enerģijas nozarei izaugsmes temps bijis lēnāks, nekā paredzēts, tomēr tas nav apstājies. Redzam jaunas vēja enerģijas apguves uzlecošās zvaigznes, piemēram, Polija, tāpat arī valstis, kas jau spēj teju pusi enerģijas nodrošināt no atjaunojamās vēja enerģijas, piemēram, Dānija un Īrija. Diemžēl mūsu vieta Eiropas vēja kartē nav mainījusies — esam apakšgalā, un aizvadītais gads ir pagājis, mīņājoties uz vietas, ar daudz runām, bet maz darbiem, kas tiešām veicinātu nozares attīstību,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Latvijā patlaban ir nemainīgi trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (78,6 MW pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas datiem), apsteidzot tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijā (548 MW), bet Igaunijā — četras reizes lielāka (320 MW). 

Lietuvā vēja enerģija veido 13% no saražotā apjoma, Igaunijā — 11%, savukārt Latvijā — tikai 2%.

2020. gada noslēgumā Eiropā darbojās vēja parki, kuru kopējā jauda bija 220 GW. Aizvadītajā gadā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu, 80% no tiem — uz sauszemes. Visaktīvākās vēja enerģijas apguvējas pērn bijušas Nīderlande (uzstādīti 2 GW), Vācija (1,7 GW), Norvēģija (1,5 GW), Spānija (1,4 GW) un Francija (1,3 GW).

“Vēja enerģija patlaban veido 16% no visas Eiropas saražotās elektrības. 

"Staburaga" projektu raksti