Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Covid-19 ēnā. Pansionātu kolektīvi nezaudē modrību

Pēc satraucošās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību ziemā un pavasarī sociālās aprūpes iestādes aizvadījušas mierīgāku vasaru. Sākoties rudenim, saslimstības rādītāji valstī palielinājušies, kas bažīgus dara arī pansionātu kolektīvus. Tomēr gūtā pieredze pandēmijas apstākļos, kā arī sagatavošanās darbiniekiem un iemītniekiem devusi lielāku pārliecību par turpmāko. 

Drukātā versija šeit:

Interneta versija tālāk šeit:

Kovids nav piemirsts

Aizkraukles novadā trijos pašvaldības sociālās aprūpes centros situācija ir mierīga, bet saspringums nav zudis, ar zināmām bažām gaidot rudeni. 

Ģimenes atbalsta centrs “Dzeguzīte” Iršu pagastā aizvadītajā ziemā piedzīvoja īstu Covid-19 krīzi, kad slimoja daudzi iemītnieki un darbinieki. Iestādes direktore Gaļina Kraukle atzīst, ka tas deva lielu rūdījumu un gatavību nezaudēt modrību ne mirkli.— Joprojām strādājam piesardzības režīmā, tāpat bija arī vasarā, kad situācija uzlabojās. Visas aktivitātes un iemītnieku tikšanās ar tuviniekiem rīkojām tikai ārā, izņemot gadījumu, ja veselības dēļ tas nevarēja notikt ārpus telpām. Tad apmeklētājiem bija jāievēro drošības pasākumi un jāvelk sejas maskas un bahilas. Visas tikšanās ir saskaņotas, un brīva ciemošanās vispār nav pieļaujama. Nevaram gan cilvēkiem pavisam liegt tikšanos ar tuviniekiem, kas ir ļoti svarīgi. Tomēr ikvienam apmeklētājām jautājam, vai ir veikta vakcinācija un ir atbilstošs sertifikāts, bijusi saskare vai saslimšana ar Covid-19, lai maksimāli justos droši. Vedam iemītniekus arī pie ārstiem, uz izmeklējumiem, daļai vasarā bija iespēja iziet arī rehabilitācijas kursu, notika dažādi pasākumi, par ko ir gandarījums, — saka Gaļina Kraukle.

“Dzeguzītes” kolektīvs ļoti priecājas par Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku vienības dāvāto un vasarā ierīkoto āra lapeni, kur var rīkot aktivitātes un uzņemt viesus. Tomēr aukstajā laikā to izmantot nevarēs, tāpēc iestādē izvērtē iespējas, kā turpmāk visu rīkot droši. No visiem centra klientiem Iršos vakcinēti apmēram 60 procenti, katram šī iespēja izvērtēta ar ģimenes ārstu. Iemītnieki mainās, un visbiežāk centrā jāuzņem nevakcinēti cilvēki, bet šī iemesla dēļ nevienam neatsaka. Kā atzīst vadītāja, daļa vēlāk izsaka vēlmi vakcinēties, ko viņiem nodrošina. 

Arī no darbiniekiem vakcinēti 60 procenti. Kā teic Gaļina Kraukle, daļa to vēl nevar veikt pēc slimošanas ar Covid-19, bet ir tādi, kuri kategoriski pret to iebilst. 

— Tā ka — ja valdība pieņems lēmumu, ka strādāt varēs tikai vakcinētie, būs nākamā krīze, jo jau tagad sarežģīti nodrošināt atsevišķus darbiniekus. Var arī saprast cilvēku bažas attiecībā uz vakcināciju, bet tā ir katra izvēle. Situācijas kontrole turpinās arī ar testēšanu, kas nevakcinētajiem iemītniekiem notiek reizi mēnesī, bet darbinieki divas reizes nedēļā veic eksprestestus pirms darba sākšanas. Nepieļaujam situāciju, ka darbinieks nāk uz darbu kaut ar mazākajām saslimšanas pazīmēm, arī tad, ja tās ir iesnas. Katra saslimšanas pazīme iemītniekiem rada bažas, jo līdzšinējā pieredze visus darījusi piesardzīgākus. Kovidu aizmirsuši neesam, jo pieredze mums bija smaga. Līdz ar to viss sagatavots, lai nodrošinātu nepieciešamo tagad un rīkotos kritiskākā brīdī. Rudens un ziema rada bažas, jo saslimstības rādītāji valstī nav iepriecinoši, bet darām visu, lai iestāde turpinātu darboties ierastajā ritmā. Ātri gan iestājies vēsais laiks, kas rada papildu grūtības, — saka Gaļina Kraukle. 

Nebija un nav viegli 

Skrīveru sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktore Diāna Bebre- Kondrāte stāsta, ka vasara patiesi aizvadīta mierīgi un iemītnieki brīvāk varēja tikties ar tuviniekiem un paciemoties mājās, kas pēc striktajiem ierobežojumiem bija priecīgs brīdis. 

— Pilnīgi atslābt nevaram ne brīdi, lai arī situācija šobrīd nav kritiska, bet arī ne tāda, kāda pirms kovida. Līdz ar rudeni jāatjauno arī lielāka piesardzība, jo statistika pasliktinās, un pilnīgi droši, ka nesaslims, nevar būt neviens, arī vakcinētie, — saka direktore. No klientiem šobrīd vakcinēti ap 90 procentu, kā arī lielākā daļa darbinieku — vismaz 75 procenti. Iestādes vadītāja teic, ka apmēram puse darbinieku to darīja nešaubīdamies, daļa izlēma vēlāk, izvērtējot vakcinēšanās nepieciešamību, priekšrocības un atbildību. Obligāta šī prasība vēl nav, bet jārēķinās, ka nevakcinēšanās rada dažādus ierobežojumus.

— Ir cilvēki, kuri kategoriski iebilst pret vakcinēšanos, laikam aizmirstot rūgto pieredzi ziemā. Novēroju, ka vislielākie skeptiķi ir tie, kuri paši nav saskārušies ar šo slimību. Pēc tā, ko es redzēju, man šaubu nav, ka ir jāaizsargājas un jābūt piesardzīgiem. Cenšamies iejusties normālā darba ritmā un rīkot pasākumus vai nodarbības, bet visu daudz vairāk izvērtējam, jo otrreiz piedzīvot to, ko pieredzējām, noteikti vairs negribas. Saprotams, ka viegli tas viss nav, cilvēki ir noguruši, bet neko citu šajā situācijā nevar darīt. Arī mums nebija un nav viegli, — teica Diāna Bebre-Kondrāte.

Drošība pirmajā vietā

Pļaviņu sociālās aprūpes centra direktore Ņina Maškova arī piekrīt, ka vasara devusi nelielu atelpu. Lielākoties aktivitātes un apmeklējuma iespējas nodrošinājuši ārā un dara to joprojām, kamēr ir atbilstoši laika apstākļi, bet sliktākos varēs izmantot nesen izremontētu zāli. Tālākais atkarīgs no turpmākajiem noteikumiem un ierobežojumiem, un pansionātā strikti tos ievēro.

— Pielāgojāmies jaunajai situācijai un centāmies rīkot dažādas aktivitātes vismaz reizi nedēļā, jo iemītniekiem patīk pasākumi un nepieciešamas arī kustības. Cilvēkus nav īpaši jāpierunā piedalīties. Visiem uzreiz bija labāks noskaņojums, kad varēja doties laukā, aiziet iepirkties, ko iemītnieki vairāk vēlas paši. Cenšamies veidot ikdienu darbīgāku un sabiedriskāku, rīkot nodarbības, un to vadīšanai pieteikušies arī brīvprātīgie. Visas aktivitātes notiek tikai ēkas pirmajā stāvā, kur ir lielākā telpa, vai ārā. Citādāk ikdiena paiet ierastajā ritmā, un gan darbinieki, gan klienti ir noskaņoti pozitīvi, — stāsta Ņina Maškova.

Viņa atzīst, ka centrā ļoti nepieciešama telpa, kur iemītnieki ar apmeklētājiem var satikties privāti, pagaidām tādas nav. Kad apmeklējumi bija liegti, cilvēki ar saviem tuviniekiem sazinājās videozvanā, bet svarīgi tomēr tikties klātienē, tā ka pansionāta kolektīvs meklē iespējas, kā to darīt arī turpmāk. 

Visi Pļaviņu sociālās aprūpes centra darbinieki ir vakcinēti, un arī lielākā daļa centra klientu, kuriem to varēja veikt pēc veselības  izvērtēšanas. Testu veikšana nevakcinētajiem joprojām notiek reizi mēnesī, bet tos veic arī tad, ja pansionāta iemītnieks atgriežas, piemēram, no ārstniecības iestādēm. Joprojām spēkā arī citi drošības pasākumi, kas šobrīd nav mainījušies. Ņina Maškova teic, ka galvenais esot, lai neviens neslimo, un no tā ļoti piesargājas. 

Kārtīgi sagatavojas

Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” direktore Mārīte Grigāne teic, ka arī viņiem kovids nav aizmirsies, bet turpmākajam darbam pandēmijas apstākļos viņi labi sagatavojās vasarā — vakcinējoties. To izdarīja gandrīz visi centra klienti, kas visās filiālēs kopā ir 787. “Mēmelē” no 190 klientiem nevakcinēti ir tikai trīs, kuriem pret to iebilda radinieki, vakcinēti ir 82 procenti darbinieku. 

Ne “Mēmelē”, bet citās filiālēs kovids ir atklājies atsevišķiem darbiniekiem un dažiem vakcinētajiem klientiem, kuriem saslimšana ir vieglā formā, un tālākā vīrusa izplatība novērsta. Mārīte Grigāne atzīst, ka turpinās ierastais darbs un iemītnieki bauda dzīvi ar mazākiem ierobežojumiem nekā iepriekš, atļauti arī apmeklējumi. Grūti paredzēt, kā viss izvērtīsies nākotnē, bet nevienam negribas atkārtot jau piedzīvoto. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti