Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dabiskā pļava ienāk arī pilsētvidē

Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dabisko pļavu saglabāšanai. Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” pārstāvji dabiskās pļavas nodēvējuši par mūsu dabas dārgumu krātuvēm, kurās mīt “mūsu identitāte, mūsu skaistums, mūsu pagātne un nākotne”. Tam pretstatā ir intensīvi apsaimniekotie zālieni un mauriņi, kas ir skaisti, taču no sugu daudzveidības viedokļa dēvējami par zaļajiem tuksnešiem, jo tajos tiek iznīcināta biodaudzveidība. Kādēļ dabiskās pļavas ir dārgumu krātuves, un kādēļ tās jāsaglabā? To skaidrosim šajā rakstā. 
Daļai iedzīvotāju radies priekšstats, ka dabiskā pļava ir savā vaļā atstāta pļava, par kuru rūpējas tikai pati daba. Tomēr realitāte ir citāda — pļaušana retāk nekā reizi divos gados rada tādu veģetācijas struktūru un sugu daudzveidības samazināšanos, kas līdzinās vispār nepļautai pļavai. Savā vaļā atstāta pļava drīz vien aizaug ar invazīviem augiem, krūmiem un mežaudzi. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore projekta “GrassLIFE” dabisko zālāju eksperte Solvita Rūsiņa norāda, ka dabiskās pļavas un ganības ir daļēji dabiski zālāji, jo bez cilvēku līdzdalības pastāvēt nevar — nepieciešama siena pļaušana vai ganīšana, lai teritorija neaizaugtu ar krūmiem un nevēlamiem invazīviem augiem. Pļavu apsaimniekojot, daba sniedz visu pārējo — augu un dzīvnieku sugas un augsni ar tai dabiski raksturīgajiem mitruma apstākļiem. 


Latvijā dabisko zālāju platība pašlaik ir tikai 0,7 procenti no visas valsts teritorijas, bet pirms simt gadiem tie bija 30 procenti, tādēļ rodas jautājums — kas notiktu, ja dabisko zālāju vispār nebūtu? Vai izzustu augu, kukaiņu, dzīvnieku sugas? 

Visu materiālu lasiet šeit un turpinājumu šeit

"Staburaga" projektu raksti