Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koknese atgriežas pilsētu pulkā

No šī gada jūlija darbību sāk ne tikai apvienotais Aizkraukles novads, bet jaunu statusu iegūst Koknese, kas turpmāk būs pilsēta, līdz ar to papildinot pilsētu skaitu jaunajā novadā līdzās Aizkrauklei, Pļaviņām un Jaunjelgavai. 

Par šo statusa maiņu ciema teritorijai spriests jau agrāk, bet līdz šim tas nav īstenojies. Tagad izdevies panākt, ka Koknese atgriežas pilsētu pulkā. Likumprojekts par apdzīvotās vietas statusa maiņu atbal­stīts Ministru kabinetā, un Saeima veikusi attiecīgus grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. 


Avīzes drukātā versija šeit un  šeit:

Publikāciju varat lasīt arī tālāk šeit:

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris teic, ka šai vietai ir visi nosacījumi, lai tā būtu pilsēta. 

— Katru lietu var vērtēt divējādi. Pilsēta neapšaubāmi uzliek lielāku atbildību infrastruktūras un vides sakārtošanā, vairāk darba būs administrācijai, bet ieguvumu varētu būt vairāk, tāpēc uzskatu to par savu pienākumu atdot šai vietai vēsturisko statusu. Liela daļa to atbalsta, bet ir noteikti arī tādi, kurus satrauc pārmaiņas, — saka Dainis Vingris. 

Pirms laika, veicot iedzīvotāju aptauju, viena no koknesiešu bažām bija, vai jaunais statuss nenozīmē lielāku nodokļu maksu. Pašvaldības vadītājs uzsver, ka tas nav atkarīgs no šī apstākļa, bet kopējā īpašumu tirgus un īpašumu vērtības celšanās. Jo “dārgāka” vieta, jo lielāki nodokļi, un ik pa laikam pārrēķini notiek. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai ir sava formula, un pilsētas statuss nav noteicošais, tādēļ no 1. jūlija nekas nemainīsies. 

Nebūs papildizdevumu

Koknesē gan pēdējā laika jūtama nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanās, jo brīvu dzīvokļu principā nav, un cilvēki tos reti pārdod. Savukārt privātmājas pārdod par diezgan augstām cenām. Acīmredzot gan vietējie iedzīvotāji, gan tie, kuri vēlas par tādiem kļūt, novērtējuši Kokneses priekšrocības pieejamības, infrastruktūras un citu vērtību ziņā. Dainis Vingris atzīst, ka tas nozīmīgi arī uzņēmējdarbības attīstībai, jo pilsētai noteikti ir lielāks “svars” nekā pagastam investoru un dažādu fondu atbalsta piesaistei. Tā kā statusa maiņa notiek līdz ar jaunā novada izveidi, nebūs nekādu papildu izdevumu zīmogu un citu dokumentu maiņai, kas jāveic tik un tā. Iedzīvotājiem papildus nekas nav jādara, arī Zemesgrāmatas ierakstu izmaiņas. Tās paveiks tajā gadījumā, kad notiks kāds darījums ar īpašumu. Tā ka nekādu finansiālu ietekmi šis process neatstās ne uz pašvaldības, ne iedzīvotāju maciņiem. Pašvaldības maija sēdē apstiprināta arī pilsētas robeža, kas būtiski neatšķiras no esošā pagasta. Lauku teritorija saglabās pagasta statusu. 
Raugās nākotnē
Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Šmite atzīst, ka priecājas par to un, atgūstot pilsētas statusu, koknesieši vēl ar lielāku lepnumu nākotnē piedalīsies Hanzas dienās. 

— Domāju,  tas pavērs lielākas iespējas. Šo faktu paredzēts izmantot nākotnē, lai popularizētu Koknesi un piesaistītu tai vairāk tūristu. Pagaidām konkrētas lietas nav plānotas, un priekšā arī būs dažādu tūrisma informācijas izdevumu un pilsētas ģerboņa izstrāde. Strādāsim un darīsim, lai ir jauni piedāvājumi, — teica Anita Šmite. 

Jūlija sākumā Koknesē allaž svin svētkus, kas šogad būs jau ar pilsētas nosaukuma pieskaņu. Kultūras nama vadītāja Inguna Strazdiņa gan teic, ka par svētkiem pasākumu grūti nodēvēt šajos pandēmijas ierobežotajos apstākļos, kad situācija vēl ik pa laikam mainās. Kādas idejas izdosies īstenot, būs zināms pēc laika, bet ar vērienu noteikti neizdosies nosvinēt pirmos pilsētas svētkus. Turklāt grūti pateikt, kas un kā varēs apmeklēt pasākumus. Inguna atzīst, ka, tiklīdz būs zināms, ko varēs atļauties, to izziņos.

Tomēr svētku sajūtu kultūras darbinieki koknesiešiem centīsies radīt, šī gada svētkos uzsverot vārdu spēli “Pils” un “Sēta”, paredzot aktivitātes pilsdrupās un citviet pilsētā, lai svētku izjūtu ienestu katrā sētā. Lielāks uzsvars faktam, ka Koknese iegūst pilsētas statusu, šoreiz nebūs, bet gan tad, kad varēs atļauties to darīt visiem kopā un plašāk.

Fakts

◆ Koknese ir senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses ietekas Daugavā. Attālums līdz tuvākajai pilsētai Aizkrauklei — 14 kilometri, līdz Rīgai — 100 kilometri. 

◆ Iedzīvotāju skaits Koknesē  2021. gada 1. janvārī — 3686. 

◆ Darbojas vidusskola, bērnudārzs, mūzikas skola, kultūras nams, bibliotēka ar pieaugušo un bērnu nodaļu, sporta centrs ar peldbaseinu.  

Vēsture
Kokneses teritorijā pirmie latvieši apmetās mūsu ēras 7. gadsimtā, un divus gadu simtus vēlāk pilsētiņā dzīvojuši jau 800 — 1000 cilvēku. Kokneses vārds rakstos minēts jau ap 1200. gadu. Pastāvējuši vairāki Kokneses nosaukuma varianti, bet tie visi atvasināti no upes Kokna, kā agrāk dēvēta Pērse, nosaukuma. Jau 13. gadsimtā Kokneses pilsētā esot bijis ap 1200 iedzīvotāju, pastāvējušas divas baznīcas, apmēram simt māju, bijusi sava kapsēta.


Tā kā Koknese bija ievērojams un apdzīvots bīskapijas centrs, kur aktīvi noris amatniecība un tirdzniecība, 1277. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības, un kopš 14. gadsimta Koknese ietilpst Hanzas savienībā.


Tālāko laiku līkločos Koknese piedzīvojusi gan karus, gan miera laikus, postījumus un uzplaukumu. Zaudēts arī pilsētas statuss, un kā pagasts Koknese dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas saistībā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 
1935. gadā Kokneses pagasta platība bija 160,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bilstiņu, Kokneses, Pērses un Ratnicēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kokneses ciemam pievienoja Bilstiņu ciemu. 1958. gadā Koknesei piešķīra strādnieku ciemata statusu un Kokneses ciemu pievienoja tai kā lauku teritoriju. 1962. gadā Kokneses lauku teritorijai pievienoja daļu Ratnicēnu ciema. 1990. gadā Koknese zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā, apvienojot Kokneses pagastu ar Bebru un Iršu pagastiem, izveidoja Kokneses novadu.


2016. gadā Hanzas projektā vēstures zinātņu doktora grāda pretendents Edgars Plētiens izstrādāja vēsturisku pētījumu par Koknesi Hanzas savienības laikos “Kokneses mazpilsētas veidošanās un attīstība Livonijā 13. — 16. gs.”. Pilnu veiktā pētījuma tekstu var atrast www.koknese.lv.

Viedokļi

Inese Kāpiņa, uzņēmēja

— Esmu priecīga, jo Hanzas pilsēta Koknese — skan lepni. Arī pašiem ir uzreiz tāds pacilātāks noskaņojums, kas ceļ pašapziņu. Neesmu šo jautājumu pētījusi no finansiālās puses, kādi būtu ieguvumi un kādas papildu iespējas, bet sajūtas ir labas. Koknese ir pelnījusi atgūt pilsētas vārda spozmi. 


Aigars Kalniņš, uzņēmējs, novada domes deputāts 

— Noteikti atbalstīju šo lēmumu. Domāju, ka Koknesei kā vietai tā ir daudz lielāka iespēja attīstīties. Pat ja man kā iedzīvotājam būs jāmaksā nedaudz lielāki nodokļi, pilsētas statuss ir svarīgāks. Turklāt katrs nodokļa cents nonāks atpakaļ tās vietas attīstībā, kur dzīvojam. Tāpēc nevar tikai individuāli vērtēt katra ieguvumu vai zaudējumus, jo svarīgākais ir labums sabiedrībai un vietai kopumā. Pilsētas tomēr attīstās straujāk nekā ciemi, un varbūt tieši tas savu reizi būs izšķirošais, lai varētu piedalīties lielākos projektos. 

Dāvis Kalniņš, Kokneses sporta centra vadītājs, novada domes deputāts

— Tās ir patīkamas izjūtas. Grūti pateikt, vai tas daudz ko mainīs sportā, jo jau līdz šim uz sporta sacensību kartes jutāmies daudz lielāki nekā pagasts, būt līdzvērtīgi ar pilsētām, paveikt vairāk, meklēt papildu iespējas. Šobrīd gan vispirms mums jāatgūst sacensību rīkošanas “garša”, jo tik ilgu laiku nekas nevarēja notikt ierobežojumu dēļ. Pauze ir bijusi ļoti liela, un pēdējās sacensības bija oktobrī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti