Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pavārs bez labas komandas ātri “sadegtu”

Rubrikā “Viena diena profesijā” sākam rakstu sēriju, kurā stāstīsim par dažādu profesiju pārstāvjiem, piedāvājot lasītājiem labāk izprast šī darba specifiku, plusus un arī mīnusus, pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū, izglītības iespējas. Šoreiz par pavāra profesiju.

Vizbulīte Trofimova jau 20 gadus ir pavāre krodziņā “Rūdolfs” Koknesē. Pēc pavāru  kursa absolvēšanas Vecbebru Profesionālajā vidusskolā divus gadus strādājusi “Smeceres krogā” Madonas pusē, vēlāk Aizkrauklē. Līdz pat šim laikam viņa strādājusi tikai savā profesijā, un kurš gan vēl labāk varētu pastāstīt par aroda plusiem un mīnusiem. Lai gan pats neilgi esmu strādājis restorāna virtuvē, tomēr sarunā ar Vizbulīti saprotu, ka profesionāla pavāra darbs līdztekus mākai labi pagatavot prasa daudz citu īpašību. Svarīgas arī psihologa zināšanas, novērotāja spējas, nenoliedzami fiziska sagatavotība, laba atmiņa, garšas izjūta, atjautība...

Vairāk lasiet šeit:

"Staburaga" projektu raksti