Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rada labu augsni uzņēmējdarbībai

Pagājis 100 dienu, kā spēkā stājusies administratīvi teritoriālā reforma. Lai arī darbs Aizkraukles pašvaldībā vēl nerit kā labi eļļots mehānisms un daudzus svarīgus lēmumus, saistītus ar novada pārvaldību, plānots pieņemt vien nākamā gada sākumā, jau šobrīd var ieskicēt darbus, pie kuriem jaunā novada vadība ķērusies, pakāpeniski realizē vai sāks tuvākajos mēnešos. Līdz ar sešu bijušo novadu apvienošanos idejas, plāni un arī iespējas tos īstenot ir optimistiskākas.

Laikraksta drukātā versija šeit

Šajā rakstā vien par dažiem no darāmajiem darbiem. Par sabiedrības resursu centra izveidošanu, kas būtu vienota atbalsta platforma visiem aktīvajiem novada iedzīvotājiem. Par vienota sociālā pakalpojuma ieviešanu, kas nodrošinātu aprūpi mājās senioriem, ieceri būvēt daudzdzīvokļu īres māju Koknesē un jaunu ielas pieslēgumu Aizkrauklē.

Pagaidām katrs dara “pa savam”

Anta Teivāne ir Aizkraukles pilsētas kultūras nama vadītāja un kultūras nozares koordinatore Aiz­kraukles novadā. Viņas ideja ir izveidot sabiedrības resursu centru, kas būtu pieejams ikvienam interesentam, kam būtu neformāls darblaiks. Tajā varētu apvienot kultūras pārvaldi, pieaugušo izglītības centru, uzņēmējdarbības atbalsta centru. Aktuāla ir arī ideja par to, ka kultūras pārvalde varētu koordinēt nevalstiskās organizācijas, īpaši tās, kuras darbojas kultūras un sabiedrības integrācijas jomā. Pašlaik viena no vienojošajām platformām bijusi biedrība “Aizkraukles partnerība”, kas darbotos arī topošajā sabiedrības resursu centrā, kā arī biedrība “Aizkraukles reģionālā tautskola”. 


Šī būtu vieta, kur konsultācijas vienuviet varētu saņemt nevalstiskās organizācijas, piemēram, rak­stot projektu, uzņēmēji te varētu dalīties ar savām idejām, kā arī iesaistītos kultūras iestādēs strādājošie. “Viens no piemēriem Latvijā, kur šāds veidojums jau veiksmīgi darbojas, ir Cēsīs — Koprades māja Skola6 — Radošo industriju centrs. Šī būtu vieta, kur sākt konkrētu ideju realizāciju — sākot no tā, kā veidot svētkus, kā iekārtot atpūtas vietas utt. “Lai idejas nenāktu “no augšas”, bet rastos no iedzīvotāju vidus,” saka Anta Teivāne. Pašlaik biedrību koordinācija katrā pagastā notiek atšķirīgi — vieni to dara kultūras nama paspārnē, citi skolā, citiem šādu telpu nav vispār.

Skvērs radošām idejām

Runājot jau par konkrētām telpām, Anta Teivāne teic, ka pašlaik tādas redz ēkā Aizkrauklē, līdzās novada domes ēkai, kur šobrīd darbojas vienotais klientu apkalpošanas centrs. Saukta arī par mazo zāli, kur notika domes sēdes. Tā kā plānota šīs ēkas rekonstrukcija, tas nozīmē, ka pārmaiņas pieredzēs lielā sēžu jeb stūra zāle, kura pagaidām ir senlaicīga, morāli novecojusi. Līdz ar to veidotos labs komplekss ar līdzās esošo klientu apkalpošanas centru un lielo sēžu zāli, kurā varētu rīkot konferences. Lai resursu centru padarītu vēl pieejamāku un mazāk formālu, telpai varētu veidot otru ieeju no pagalma. Ēkas rekonstrukcijas plānā varētu iekļaut arī pagalma pārbūvi, kas nākotnē veidotos kā radošais kvartāls. Ja izdotos vienoties ar uzņēmumu “Latvijas pasts” par līdzās esošās ēkas pirmā stāva un pagrabstāva telpu remontu, tad arī tās izmantotu sabiedrības resursu centra darbībai. Pārrunas bijušas ar domes ēkā esošo kafejnīcu, un tās vadība neiebilst pret ideju veidot āra terasi pagalma pusē. Nav izslēgts, ka uz šo ēku ar laiku pārceltos tūrisma informācijas punkts, kas pašlaik ir kultūras namā.

Lai visu iepriekš minēto realizētu, vajadzīga kāda pārvaldošā struktūra, šajā gadījumā tā būs kultūras pārvalde, kuru plāno izveidot janvārī. “Ceru, ka centra izveides ideju varēs realizēt nākamā gada pirmajā pusē,” saka Anta Teivāne.

Vai sabiedrības resursu centru varētu veidot ārpus Aizkraukles? Ar laiku varētu izveidot tīklu, līdz ar to darbība pārklātu visu novadu, bet kā centru viņa tomēr redz Aizkraukli, kas arī ģeogrāfiski ir novada vidū. Šeit koncentrētu darbīgos un talantīgos cilvēkus no visa novada, lai idejas ģenerētu un realizētu kopīgi. Sabiedrības resursu centra izveide nenozīmētu jaunu darba vietu veidošanu, tas darbotos, balstoties uz jau esošajiem speciālistiem katrā nozarē.

Izvēlēsies senioru aprūpētāju mājās

Baiba Tālmane ir Kokneses apvienības pārvaldes sociālā dienesta vadītāja un Aizkraukles novada sociālo jautājumu koordinatore. Saistībā ar jaunā Aizkraukles novada izveidošanu kā vienu no ieguvumiem viņa saskata lielākas iespējas mājas aprūpē senioriem. Novadā gados veco cilvēku ir daudz un šis pakalpojums ir pieprasīts. Līdz šim katrā no bijušajiem novadiem centās to nodrošināt saviem spēkiem. Saistībā ar deinstitucionalizācijas plānu šis pakalpojums ir aktuāls, jo nosaka, ka pēc iespējas mazāk cilvēkiem jānonāk institūcijās. Ar nākamo gadu aprūpei mājās jābūt vienotai, un tādēļ vajadzēs rīkot cenu aptauju, izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Pašlaik, piemēram, Koknesē un Aiz­krauklē vecos cilvēkus mājās aprūpē Latvijas Sarkanais Krusts, Skrīveros — Latvijas Samariešu apvienība.

Daļa veco cilvēku tomēr nonāk sociālās aprūpes centros. Tāds pašlaik top Kokneses pusē, Vecbebros, bijušā tehnikuma kopmītņu ēkā. Tajā, iespējams, būs gan dienas aprūpes centrs, tajā skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan telpas ilgstošai aprūpei. Tā kā jaunajā Aizkraukles novadā visi pakalpojumi tiks noteikti vienoti, arī Vecbebros topošais sociālās aprūpes centrs būs atvērts visiem novada iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams. “Bez šī pakalpojuma neviens nepaliks, par to nevajag uztraukties,” saka Baiba Tālmane. “Par dienas centra personām ar funkcionāliem traucējumiem izveidi jādomā arī Aizkrauklē. Tāds bija plānots jau iepriekš. Jāņem vērā, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi minimālo pakalpojumu grozu, kas ar 2024. gadu būs jānodrošina katrai pašvaldībai. Ja to nevarēsim nodrošināt pilsētā, nāksies risināt transporta jautājumu,” teic sociālās jomas koordinatore.

Vai Aizkraukles novads ar laiku varētu kļūt vēl pievilcīgāks jaunām ģimenēm, kuras pārceltos uz dzīvi šeit? Baiba Tālmane saka, jārisina dzīvojamā fonda jautājums, kā arī lai būtu pietiekami daudz vietu skolās un bērnudārzos.

Plāno daudzdzīvokļu īres nama celtniecību

Dainis Vingris, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos, stāsta — lai risinātu dzīvokļu jautājumu un atbalstītu jaunās ģimenes, Aizkraukles novads plāno iesniegt pieteikumu Ekonomikas ministrijas projektā par zemu izmaksu īres māju būvniecību. Latvijā kopumā plānots izbūvēt 700 dzīvokļus jeb 30 mājas. Visām ar būvniecību saistītajām izmaksām pašvaldībai no valsts piešķirtu 85%. Ļoti provizoriski rēķinot, pašvaldības finansējuma daļa būtu ap 300 tūkstošu eiro. Tos nāktos ņemt kā kredītu Valsts kasē. Aprēķināts, ka īres maksa šādā dzīvoklī varētu būt ap 4 eiro par kvadrātmetru. Turklāt māja būtu energoefektīva — ar teju nulles zudumiem, kas nozīmē zemus komunālo pakalpojumu maksājumus.

Ja pieteikumu apstiprinās, Koknesē, Blaumaņa ielā, uz pašvaldībai piederošas zemes taps padsmit dzīvokļu liela piecstāvu māja.

Pirmā celtniecības kārta Latvijā būtu kā “sēkla” kopējā dzīvokļu fonda attīstībā, jo tajā dzīvojošo īres maksājumi būtu kapitāls nākamajai būvniecības kārtai. “Dzīvesvietas neesamība ir viena no galvenajām problēmām, kāpēc reģionos trūkst darbaspēka, kādas konkrētas nozares spe­-

ciālistu, jo šobrīd īres dzīvokli vieglāk atrast Pierīgā vai sliktākajā gadījumā ārzemēs. Šādas īres dzīvokļu mājas nepieciešamas arī Aizkrauklē un Skrīveros,” teic Dainis Vingris.

Atklājot projekta detaļas, viņš stāsta, ka ministrija jau piedāvā ēkas tipveida projektu un pašlaik nepieciešams apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kuros būs iekļauti arī nosacījumi attiecībā uz kritērijiem, kuriem pašvaldībām jāatbilst, lai piedalītos un saņemtu atbalstu. Savukārt pašvaldība pašlaik gatavo topogrāfisko uzmērīšanu un, gatavojoties labākajam notikumu attīstības scenārijam, dokumentus ministrijā varētu iesniegt jau nākamā gada sākumā. Koknese kā pirmā no vietām, kur varētu celt šādu māju, izvēlēta tāpēc, ka šeit ir jau gatava, ideāli piemērota vieta: ātri pieslēdzami visi nepieciešamie inženiertīkli — elektrības, gāzes, ūdens, apkures un citi, turklāt zeme ir pašvaldības īpašumā. Nākotnē tādu māju varētu celt arī Skrīveros, bet tur jārisina apbūves vietas jautājums. Par šādas īres mājas nepieciešamību izteikušies arī pārējo novada apdzīvoto vietu pārstāvji. Tajās dzīvokļu fonds ir kritisks, pārsvarā morāli un fiziski novecojis.

Neapmierina satiksme

Tikpat aktuāls kā mājokļi ir arī autoceļu jautājums. Nesenā izbraukumā pa Aizkraukles novadu deputāti apskatīja vairākus sāpīgos un arī patīkami pārsteidzošus ceļu posmus. Kā viens no akūtākajiem ir ceļš uz Sunāksti. Tā kā to izmanto gan baļķvedēji, gan kravas mašīnas no kūdras purva, populārais veids — virsmas dubultā apstrāde — šajā vietā nebūs piemērots, jādomā par pamatīgākiem būvdarbiem.

Joprojām dienaskārtībā ir ceļš Vecbebri—Jaunbebri—Irši, kas svarīgs tās puses uzņēmējiem. Skrīveros aktuāla ir Daugavas iela no Skrīveru centra līdz Klidziņai, kurai paralēli vajadzētu izbūvēt velosipēdistu celiņu. Aizkrauklē uzlabojumi nepieciešami Dārza ielā. Tā kā no valsts pieejami līdzekļi uzņēmējdarbības attīstībai, viens no projektiem, kura realizāciju sāks nākamā gada sākumā, ir Skolas ielas Aizkrauklē rekonstrukcija. Līdz ar to būtiski uzlabos satiksmes kustību, jo pašlaik sastrēgumi veidojas tādēļ, ka palielinājusies automašīnu plūsma uz skolu un no tās.

Pilsētā akūti nepieciešams izbūvēt Bitēnu ielas pieslēgumu Jaunceltnes ielai. Tas jādara, jo Aiz­kraukles industriālajā parkā (bijušajā VEF teritorijā) ienācis jauns un jaudīgs uzņēmējs no Ķīnas, kas nodarbosies ar bērzu finierkluču apstrādi. Neizbūvējot ielu, smagās automašīnas būs spiestas lietot tikko rekonstruēto Gaismas ielas posmu. Tās segums nav piemērots intensīvai kravas automašīnu kustībai, kā arī šo auto plūsma radītu problēmas pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Ražošana attīstās arī Koknesē, un tādēļ būtiski ieguldījumi nepieciešami Vērenes ielā, kā arī atbalsts nepieciešams uzņēmējiem Jaunjelgavā un Pļaviņās Daugavas ielas rekonstrukcijā. Nesen ar 600 tūkstošiem eiro atbalstīta ceļu dubultās virsmas apstrāde Neretā un Mazzalvē. Kā iepriekš “Staburags” rakstīja, darbi notiek arī uz ceļa Vecbebri—Irši, kur turpinās sagatavošanās darbi virsmas dubultajai apstrādei. Šajā rudenī paveikts darbs uz ceļa Nereta—Pilskalne, un turpmāk šis attālums nebūs jāveic pa dubļiem. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti