Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saglabās pakalpojumu pieejamību

Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, Aizkraukles novada dome apstiprinājusi grozījumus Aizkraukles novada pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka pagastu pārvaldes turpmāk būs pagasta pakalpojumu centri. Daļa domes deputātu uzskata, ka tā ir pagasta pārvalžu likvidācija, turpretī domes vadība apgalvo, ka visi pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem šajās vietās tiek saglabāti.

Laikraksta drukātā versija šeit

Interneta versija tālāk šeit:

Atstās universālos kareivjus 

Apstiprinātie grozījumi pašvaldības nolikumā paredz pagastu pārvaldes pārdēvēt par pagastu pakalpojumu centriem, kas sniegs pašvaldības pakalpojumus — zāles pļaušanu, asenizāciju, ceļu uzturēšanu un citus. “Lemt par apvienību pārvalžu izveidi līdzšinējo mazo novadu pašvaldību vietā bija politiskā izšķiršanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likums neļauj veidot novados trīs līmeņu pārvaldi. Izlēmām par labu apvienībām, jo bijušie novadi paši par sevi ir spēcīgi. Ne visi atbalstīja šo izvēli, taču vairākums deputātu bija vienisprātis. Izvēloties apvienības, to pakļautībā nevar pastāvēt pagastu pārvaldes. Lai formāli atrisinātu šo problēmu, izveidojām pagastu pakalpojumu centrus, kas pēc būtības ir tās pašas pagastu pārvaldes — strādās tie paši cilvēki, un funkcijas nemainīsies. Pakalpojumu centrā būs divi līdz trīs, maksimums, četri darbinieki, arī komunālās daļas strādnieki. Pārējais — grāmatvedība, juridiskā daļa, projektu vadība, bāriņtiesa, sociālais dienests, pašvaldības policija — tiks centralizēts, bet šo centralizēto iestāžu un struktūrvienību darbinieki, iespējams, būs pagastu apvienībā vai pagastu pakalpojumu centrā. Sasaiste iedzīvotājam ar pārvaldi ir ļoti spēcīga tieši uz vietas, katrā apdzīvotā teritorijā. Turpmāk tā būs funkcionāla, bet ne administratīva. Skrīveru novada pašvaldībā administrācijas darbs bija ļoti optimizēts. Viens cilvēks veica vairāku amatu pienākumus, citviet katrā nozarē bija savs speciālists. Vēlamies izlīdzināt pakalpojumu saņemšanas iespējas visā jaunā novada teritorijā, tādēļ dažās struktūrās amata vienības varētu palielināties, piemēram, pašvaldības policijā, būvvaldē, taču grāmat­vedības un citās centralizētajās jomās administratīvo darbinieku skaits samazināsies. Pagastos būs pakalpojuma centra vadītājs. Tas ir šī brīža redzējums, šāds modelis ļaus efektīvāk pārvaldīt jauno novadu. Tāpat Latvijā tiks izveidoti aptuveni 500 jauni klientu apkalpošanas centri, tie sniegs valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet nenodarbosies ar saimnieciskiem jautājumiem. Nav izslēgts, ka tie varētu atrasties arī vienā vietā ar pagasta pakalpojumu centriem. Lai kā mēs reorganizētu, centralizētu novada administrāciju, iedzīvotājiem pakalpojumi paliek decentralizēti, saglabājot pakalpojumu pieejamību. Ministrijas vadlīnijas noteic, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem iedzīvotājiem katrā pagastā, neraugoties uz pieprasījumu vai noslodzi. Protams, raugoties no materiālās puses, tās ir izmaksas, bet šis nav tas gadījums, kad jādomā šādā virzienā. Apbraukājot pagastus, redzējām, ka vietām pietiktu, ja pagasta kase un bibliotēka nestrādātu katru dienu. Praksē pagasta pakalpojumu centra lietvedis vai kasiere varētu uzņemties vairākus pienākumus. Apvienojoties gājām specializācijas ceļu — darbiniekiem tiek sašaurināta darbības sfēra, līdz ar to tiek samazināta kļūdu iespējamība. Mazākās apdzīvotās vietās šāda pieeja nedarbojās, tādēļ šā brīža risinājums ir atstāt tā saucamos universālos kareivjus, kas dara vairākas lietas,” skaidro Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors.

Grauta pagastu pārvalžu misija 

Balsojumā par šiem grozījumiem pašvaldības nolikumā viens deputāts atturējās, trīs iebilda. Viens no tiem bija Aizkraukles novada domes deputāts, bijušais Pļaviņu novada pašvaldības vadītājs Aigars Lukss: “Manā skatījumā, pareizāk būtu veidot jauno Aizkraukles novadu bez apvienībām, realizējot citu struktūru, kurā apdzīvotās vietas būtu vienlīdzīgākas, līdz ar to pagastu būtība un darbība būtu pilnvērtīgāka un nozīmīgāka iedzīvotājiem. Izvēlētais risinājums, kad pagasti tiek pārsaukti par pakalpojumu centriem, acīmredzami ir VARAM viedoklis, ko vadība mums prezentēja kā vienīgo variantu. Tāpat citi deputāti piedāvāja nepakļauties šim ministrijas viedoklim, jo cits likums paredz, ka jābūt pagasta pārvaldēm. Ar pakalpojuma centriem būtībā pagasta pārvalžu misija tiek stipri degradēta, un tā zudīs.”

Dažos pagastos noslogojums ir zems 

Novados darbojas arī klientu apkalpošanas centri, kas sniedz valsts un pašvaldības pakalpojumus. Aizkraukles novadā tādi izveidoti katrā bijušā mazā novada centrā.

Laura Mikulova, Aizkraukles novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) vadītāja, skaidro atšķirību starp vienotajiem klientu apkalpošanas centriem un pagastu klientu centriem. “Pagasta pakalpojumu centros varēs saņemt pašvaldības pakalpojumus. Tie kļūst pieejamāki, tomēr jautājums ir, vai cilvēki to savā pagastā izmantos vai brauks uz novada centru. Daudzi mūsu klienti ir bijušo Aiz­kraukles reģiona novadu iedzīvotāji. Dažos pagastos centru noslogojums ir ļoti zems, šobrīd nav iespējams veikt pārmaiņas, jo valstiskā līmenī ir uzstādījums, ka VPVKAC jābūt katrā pagastā. Šobrīd Latvijā tiek realizēts pilotprojekts — mobilais VPVKAC speciālists, kuram var piezvanīt, vienoties par izbraukuma vizīti, un  speciālists izbrauc pie klienta uz mājām. Teorijā šāds variants nākotnē būtu parocīgs arī mūspuses pagastos, jāseko līdzi ministrijas lēmumiem. Tas ir valsts pakalpojums, kuru pašvaldības nevēlas finansēt. Ja pilotprojekts noritēs veiksmīgi, tad, iespējams, nākotnē šī būs reāla alternatīva mazāk apdzīvotās vietās,” stāsta Laura Mikulova. 

Aizkraukles VPVKAC  ikdienā strādā trīs līdz četri darbinieki, divas dienas nedēļā konsultācijas sniedz viens vai divi Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kā arī divas pašvaldības darbinieces. Aizkraukles novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ir 2021. gada līderis sniegto pakalpojumu skaita ziņā Latvijā. Aizkraukles VPVKAC pieprasītākie pakalpojumi ir darba nespējas lapu iesniegšana, miršanas pabalstu pieteikumi, ienākumu deklarāciju iesniegšana un šobrīd arī Covid-19 sertifikātu saņemšana. 

Pašvaldības funkciju pildīšanai un darbības nodrošināšanai Aizkraukles novada dome izveidojusi šādas iestādes:

Aizkraukles novada pašvaldības administrācija

* Aizkraukles pagasta pakalpojumu centrsKokneses apvienības pārvaldes struktūrvienības

* Bebru pagasta pakalpojumu centrs

* Iršu pagasta pakalpojumu centrs

Pļaviņu apvienības pārvaldes struktūrvienības

* Klintaines pagasta pakalpojumu centrs 

* Vietalvas pagasta pakalpojumu centrs  

* Aiviekstes pagasta pakalpojumu centrs 

Neretas apvienības pārvaldes struktūrvienības

* Mazzalves pagasta pakalpojumu centrs 

* Zalves pagasta pakalpojumu centrs 

* Pilskalnes pagasta pakalpojumu centrs 

Jaunjelgavas apvienības pārvaldes struktūrvienības 

* Daudzeses pagasta pakalpojumu centrs

* Sērenes pagasta pakalpojumu centrs 

* Seces pagasta pakalpojumu centrs

* Staburaga pagasta pakalpojumu centrs 

* Sunākstes pagasta pakalpojumu centrs 

Skrīveru pagasta pārvalde 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti