Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veselība sīrupa pudelītē

Gita Kļaviņa no Saukas pagasta Lones uzskata, ka ikvienam cilvēkam pie mājas vajadzētu iestādīt vismaz divus melnos plūškokus (ir arī sarkanais plūškoks, taču tas ir indīgs), kuru ziedi un ogas palīdzētu rūpēties par ģimenes veselību. Arī viņas mājražošanas uzņēmumā gatavotie sīrupi un tējas sākušies ar vienu draugu dāvinātu koku.

Gitu un viņas gatavotos sīrupus biju pamanījusi gan ikmēneša tirdziņā “IGA centrā” Aizkrauklē, gan RADU tirgū Jaunjelgavā, un mani saistīja viņas pārliecība, ka ar slimību var tikt galā, izmantojot dabas veltes, un ne vienmēr uzreiz jāskrien uz aptieku pēc zālēm. “Es nenoliedzu tradicionālo medicīnu un zāles, taču esmu pārliecinājusies, ka, lietojot plūškoka sīrupu, slimību var pārciest vieglāk, var ātrāk izveseļoties un tikt galā bez komplikācijām. Tas tiešām strādā,” stāsta Gita.

Viss sākās ar vienu koku
Viss sācies pirms 14 gadiem, kad draugi “Celmiņu” saimniecei uzdāvinājuši melnā plūškoka stādu. “Tas izauga, uzziedēja, nogatavojās ogas. Tās ieraudzīja brāļa sieva un prasīja — kāpēc tu tās nenovāc? Tās ir tik veselīgas! Izlasīju internetā par plūškoku, atziņas par tā vērtīgajām īpašībām, un es izvārīju pāris pudelīšu ogu sīrupa,” stāsta Gita.
Kad saslima bērni, Gita sāka mēģināt dot viņiem sīrupu, un jau otrajā dienā slimība sāka atkāpties, bet trešajā viss bija galā. “Tā arī līdz ārstam un medikamentiem netikām. Tāds bija pieredzes sākums,” piebilst “Celmiņu” saimniece. Ar katru gadu melnā plūškoka sīrupa krājumi palielināti. Pie mājas iestādīts plūškoku dārzs, un sīrups ticis ne tikai Gitas, bet arī radu bērniem un pieaugušajiem.
Gita lasa ogas ne tikai savā dārzā, bet dodas arī dabā, kur melnais plūškoks ir sastopams tuvākajā apkaimē. “Esmu to atradusi gar leišu robežu no Liepājas līdz pat Neretai. Esmu vedusi ogas pat no Pūres apkaimes. Kad sāku mēģināt melno plūškoku ieraudzīt dabā, atklājās ļoti interesanta lieta. Vietējais mežsargs, zinot, ka esmu ar to ļoti aizrāvusies, atklāja, ka skaista plūškoka audze ir mūsu ģimenei piederošajā zemē, kas ir patālāk no mājām. Nu vai nav Dieva dota dāvana! Kad pēc desmit gadiem uz mežu braukt vairs negribēšu vai nevarēšu, tad ogas lasīšu tikai savā dārzā,” stāsta Gita. Ogu ievākšanu lielā mērā ietekmē daba un laika apstākļi. Ogas ķekarā nogatavojas nevienmērīgi, un gatavās ļoti garšo arī putniem. Tāpat plūškoks ir ļoti jutīgs pret salnām. Tāpēc arī ogu vākšanas laiks ir mainīgs. Vienu gadu tas var sākties tikai septembrī, citu gadu ap to laiku visa raža jau ir pudelēs.

Pārbauda “uz savas ādas”
Pirms aptuveni četriem gadiem Gita Kļaviņa izveidoja savu mājražošanas uzņēmumu, kurā gatavo plūškoka ziedu un ogu sīrupus, kā arī ziedu un augļu tēju.
Gitas zināšanas par melnā plūškoka ārstnieciskajām īpašībām galvenokārt balstās personīgajā pieredzē un atsauksmēs, ko saņēmusi no cilvēkiem, kas lietojuši viņas gatavoto sīrupu. “Pirmo reizi dzīvē ar gripu saslimu laikā, kad aizrāvos ar plūškoku. Acīmredzot mani apveltīja ar šo slimību, lai es varētu pārbaudīt tā ārstnieciskās īpašības, jo ārstējos tikai ar savu sīrupu. Pirmās dienas vakarā domāju — johaidī, pa dienu esmu izdzērusi veselu pudeli sīrupa, bet labuma nekāda. Tagad, protams, man nāk smiekli par šādām savām iedomām, jo atveseļošanās sākas 15 stundas pēc tam, kad sāc lietot sīrupu vai tēju. Naktī jau jutos nedaudz labāk, no rīta vēl labāk. Otrās dienas laikā turpināju dzert sīrupu un vēlāk ar katru stundu jutos arvien labāk,” par savām sajūtām stāsta Gita.

Grāmatā tas pats, kas internetā
Lai pamatīgāk izzinātu šo augu un tā iedarbību, viņa meklējusi visu iespējamo informāciju par to. “Literatūrā informācijas par plūškoka ārstnieciskajām īpašībām ir maz. Zināju, ka farmakoloģe Zane Dzirkale raksta grāmatu par melno plūškoku, ļoti gaidīju to, taču tajā atradu tikai to pašu informāciju, ko līdz šim jau biju pati izlasījusi internetā. Tāpēc biju ļoti priecīga, kad izdevumā “Ko ārsti tev nestāsta” atradu nelielu atsauci vismaz uz kaut kādiem zinātniskiem pētījumiem par šī auga iedarbību. Viena lieta ir tā, ko es pati  esmu izdomājusi, pieredzējusi un pārbaudījusi, un ko es te visiem stāstu, taču pavisam cita lieta ir atsauce uz zinātniskiem pētījumiem,” stāsta Gita, rādot man žurnālu. Tajā rakstīts, ka Sidnejas Universitātē Austrālijā pētnieki melnā plūškoka ogas esot pārbaudījuši šūnu pētījumos. Tie apliecinājuši, ka plūškoka ogu sulā esošās bioloģiski aktīvās vielas novērš šūnu inficēšanos ar vīrusu, kā arī neļauj vīrusiem izplatīties, kad tās jau inficējušās. Ķīmiskie savienojumi, kas ir plūškoka ogās, spēj apturēt gripas vīrusa izplatīšanos un vairošanos, kā arī stiprina imunitāti.
“Ja mani kaut kur uzaicina, labprāt stāstu cilvēkiem par plūškoka ārstnieciskajām īpašībām. Taču ir daudz cilvēku, kuri pret to izturas ļoti skeptiski, bet šī skepse zūd, kad viņi paši to pamēģina un pārliecinās par rezultātu. Sākumā ļoti daudz dāvināju savu produkciju, tagad to daru krietni retāk, bet pa kādai pudelei vēl kādam uzdāvinu,” piebilst Gita.

Vērtību apliecina pieredzes stāsti
“Sākot mājās gatavot sīrupus, nekad nedomāju, ka tas viss izvērtīsies tik nopietni. Pati esmu daudz dzērusi savus sīrupus un tējas, esmu tikusi galā ar herpes vīrusu, kas mani ilgstoši mocīja. Arī meitai daudzas reizes plūškoka sīrups līdzējis. Viņai ir jutīgs kakls, vienā dienā sāk sāpēt, izdzer 200—300 mililitru sīrupa pa dienu, un otrā rītā sāpes pārgājušas. Nezinu, vai varu tā reklamēt, bet plūškoks kā labs antioksidants lieliski palīdz arī pret paģirām,” stāsta Gita, kas pēc profesijas ir veterinārārste. Interesantu pieredzes stāstu par viņas gatavoto sīrupu iedarbību pa šiem gadiem sakrājies daudz. “Reiz paziņai, kura — jūtu — ir pamatīgi saaukstējusies, izstāstu par plūškoku. Taču redzu, ka viņa man netic. Tāpēc iespiežu viņai rokās divas pudeles sīrupa un izstāstu, kā lietot. Pēc trijām dienām saņēmu īsziņu — tad, kad tu man visu to stāstīji, es neticēju nevienam tavam vārdam, paldies, esmu vesela! Arī meitai, kura brauca apciemot slimu draudzeni, ciemakukulī iedevu sīrupu. Pēc pāris dienām meita no slimās draudzenes saņēma ziņa — nezinu, kas tā par vella dziru, bet esmu vesela!”
Attiecībā uz saaukstēšanās slimībām ir vienalga, kuru sīrupu lieto. “Varbūt ogu sīrups ir spēcīgāks nekā ziedu. Taču tikai varbūt, jo esmu testējusi gan vienu, gan otru, abi iedarbojas vienlīdz labi. Ja runājam par profilaksi, tad ziedu sīrupam iedarbības spektrs ir plašāks. Pieredze liecina, ka ziedu sīrups labi palīdz herpes vīrusa profilaksei, ilgstoši lietojot tēju, tā palīdz šķīdināt nierakmeņus. Savukārt ogu sīrups un tēja palīdz onkoloģiskajiem slimniekiem pēc ķīmijterapijas atjaunot organisma imunitāti. Sākumā gatavoju tikai sīrupus, taču manam dēlam ir cukura diabēts, un viņš, tāpat kā daudzi citi, kuri ar to slimo, cukura dēļ to lietot nevar. Tas bija pamudinājums domāt arī par citiem produktiem, kuru sastāvā nav cukura. Vispirms mēģināju sulu bez cukura un ogas saldēt, tad mēģināju ogas kaltēt, līdz nonācu līdz tējām,” stāsta plūškoka fane un aicina arī mani izdzert glāzi saldā sīrupa.

Vaļasprieks