Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apvienot sašķeltos

Koronavīruss Latvijā veicināja fizisko nošķirtību un līdztekus tai — arī emocionālo. Šai tēmai mani uzvedināja kāda īsa saruna ar astoņdesmit gadu vecu krievu tautības aizkrauklieti. Dzīvespriecīga, neraugoties uz vērā ņemamo vecumu, joprojām atvērta cilvēkiem, jauniem draugiem. Viņas ikdienā esot tikai viena draudzene, aptuveni tāda paša gadagājuma. Viņa ir tas cilvēks, kurš, pagatavojis vakariņas, piezvanīs manis satiktajai kundzītei, uzaicinās ciemos vai vienkārši cilvēcīgi aprunāsies.

“Ja viņas nebūtu, nezinu, ko darītu,” saka aizkraukliete. “Bērniem es vairs neesmu interesanta.”

Sarunas tēma patiesībā bija cita — ko sagaida no jaunā Valsts prezidenta Egila Levita viņa nākamajos trīs darba gados. Mūsu kopējais secinājums, sarunu nobeidzot, bija — lai izdodas satuvināt cilvēkus, tā teikt, padarīt cilvēcīgākus. Sākumā liekas utopiska vēlme. Mēs, īpaši latvieši, esam pamatīgi savrupnieki, viensētnieki. Šāds dzīvesveids patiesībā mums šķiet norma, tajā skaitā man.

Intereses pēc internetā sameklēju statistikas datus par vientulības problēmu Latvijā. Pirms sešiem gadiem veiktajā iedzīvotāju veselības pētījumā visdrūmākie skaitļi attiecināmi uz Latgali. Tur ap 17% iedzīvotāju ir vieglas depresijas pazīmes. Domāju, nav jāpierāda, ka vientulībai un depresijai ir savstarpēja saikne. Ar depresiju saskaras vientuļie atraitņi — gan vīrieši, gan sievietes. Arī invalīdi, bezdarbnieki un ilgstošie darba nespējīgie. Pētījumā arī teikts, ka “etniskai piederībai, pilsonības statusam, izglītības līmenim nav saistības ar depresijas pazīmēm”.

Atceros, pirms gada, stājoties amatā jaunajam Valsts prezidentam, es izteicu līdzīgu vēlmi — lai izdodas apvienot latviešus, krievus, baltkrievus un visus citus, kas veido mūsu valsti. Līdz šim diemžēl nav sperts solis tuvāk draudzībai. Nesenie balsošanas dati par Krievijā izsludinātajiem konstitūcijas grozījumiem to vēlreiz apliecināja. Nospiedoši lielākā daļa Latvijā dzīvojošo nepilsoņu (93%) atbalsta Krievijas galvas Vladimira Putina valdīšanas stilu, tā teikt, ar domām un sirdi ir kaimiņu valsts pusē. Cerēju, ka kopēja nelaime, piemēram, koronavīruss, būs šāds vienojošs elements. Diemžēl tas radīja pretēju efektu un sadalīja sabiedrību ārkārtas situācijas noteikumu ievērotājos un šo noteikumu noliedzējos, sazvērestības teoriju atbalstītājos.

Viedokļi/Komentāri