Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atbrīvoties no liekā svara — komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Ikdienā, kur vien iespējams, cenšos norēķināties ar bankas karti, bet dzīvē gadās situācijas, kad bez skaidras naudas neiztikt, piemēram, lai nomazgātu mašīnu, pie friziera vai autoservisā. Atliek vien no bankomāta izņemt skaidru naudu, kā drīz vien maciņš vai pušu plīst no metāla monētām. Pagājuši jau seši gadi, kā Latvijā latus nomainījis eiro, bet — godīgi — joprojām neatšķiru centus un parasti šo darbu — saskaitīt summu pie kases — uzticu pārdevējai. Eiro monētas salīdzinājumā ar santīmiem ir lielas, smagas. Līdz ar to ātrāk gribas atbrīvoties no šīs “kravas”, un visbiežāk to izdaru, kaut ko nopērkot. Tāpēc smaidu raisīja vakar LR1 rīta programmā dzirdētais. Raidījuma vadītājs, piesakot tēmu par atkal sākto iniciatīvu Eiropas Komisijā — iespēju atteikties no viena un divu centu monētām, sāka ar joku: gribat atbrīvoties no liekā svara? Tas ir stāsts arī par mani, tāpēc joks šķita īpaši labs.  Pasaule, arī Latvija, pēdējā desmitgadē strauji iet digitalizācijas ceļu, un tajā skaitā nauda pārsvarā ir elektroniski signāli bankas serveros. Tomēr joprojām lietojam vārdu salikumu — kalt naudu. Gluži tāpat kā “apkalt zirgu”. Cilvēka ieradumus mainīt grūti, un atteikšanās no skaidras naudas visās valstīs nenotiek vienādi ātri. Vācijā joprojām vairāk nekā puse norēķinu notiek skaidrā naudā, turpretī kaimiņvalstī Beļģijā no decembra ieviesta sistēma cenas noapaļot, līdz ar to atsakoties no viena un divu centu monētām. Aprēķini rāda, ka gadā vidēji apgrozībā ir 126 miljardi eiro monētu. No tām puse ir viena un divu centu. To kalšana un izplatīšana ļautu ietaupīt 1,4 miljardus eiro, kas ir diezgan pienācīga summa.
Latvijā puse sabiedrības ir par šādu soli, otra puse — pret. Vakar, apjautājot cilvēkus ielās, saņēmu līdzīgas atbildes. Vieni sīknaudu neuzskata par pilnvērtīgu naudu, jo par to tāpat neko nevar nopirkt. Citi teic, ka sīknauda, piemēram, maziem bērniem iemāca pacietību un spēju apzināties naudas vērtību. Arī man mājās kādā atvilktnē ir kaudzīte ar krievu laikos sakrātām “melnajām” kapeikām, kuras tā arī palika neiztērētas un tagad ir vien krāsainā metāla vērtē. Domāju, līdzīgs liktenis nu piemeklēs arī centus. Atmiņā nāk arī raksti par lata monētu uzkrājumiem, kas joprojām nav atgriezušās Latvijas Bankā, un, saskaitot tās kopā, sanāk, ka pie iedzīvotājiem vai kur citur “mētājas” 240 miljoni viena un divu santīmu monētu.

Viedokļi/Komentāri