Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cirks, nevis Saeimas debates!

Saeima jau trešo dienu turpina skatīt likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, kas 119 novadu vietā Latvijā iezīmēs 40 jaunus novadus. Deputātiem otrajā lasījumā jāizskata 360 priekšlikumi, kas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā iesniegti saistībā ar jaunveidojamo Latvijas novadu karti.
Pagājušajā nedēļā, sekojot līdzi notiekošajam Saeimā, mana sajūtu gamma mainījās no smiekliem caur asarām līdz pamatīgām dusmām. Nu it kā jau varētu pasmieties par deputātes Jutas Strīķes vairākkārtējiem izsaucieniem “Pazūdi!”, kas bija veltīti kolēģim Viktoram Valainim, kad viņš par šo tēmu no tribīnes gribēja diskutēt ilgāk, nekā nolemts, un kā humoru uztvert deputātu Sanda Riekstiņa un Alda Gobzema saķeršanos, kuri viens otram esot arī dūres gar degunu vicinājuši. Jurists Aivars Borovkovs parlamenta izdarības smalki nosaucis par Saeimas tautas teātri. Man gan tik cildenu vārdu tam ākstu baram piedēvēt mute neveras, drīzāk tas viss atgādina tādu nožēlojamu cirku.
Palasot Saeimas sēdes debašu stenogrammas, liekas, esmu nokļuvusi tirgus placī vai bērnudārzā — skaļas pļāpas, starpsaucieni, nievājoši komentāri, kas adresēti runātājam tribīnē. Rodas sajūtas, ka tikai dažiem patiesi rūp Latvijas novadu nākotne, pārējie atnākuši izklaidēties, un katrs rausta to deķīti savās politiskajās interesēs. Skumji, bet tas tikai parāda šādu deputātu zemo inteliģenci, nevēlēšanos patiesi iedziļināties jautājumā, par kuru tiek spriests.
Deputāti brīžiem vairāk nododas filozofiskām apcerēm, nevis debatē par konkrētiem priekšlikumiem vai traucē sēdes norisi ar pilnīgi nevajadzīgām runām. Pārsteidz arī tas, ka, apspriežot likumprojektu jau otrajā lasījumā, vēl sākas debates par to — būt vai nebūt otrā līmeņa pašvaldībām, kāda varētu būt apriņķa definīcija, mainīti novadu izveides kritēriji un tamlīdzīgas lietas, kurām būtu jābūt skaidrām jau pašos pamatos. Un, ja tas nav skaidrs tiem, kas šobrīd lemj par visiem valsts iedzīvotājiem tik būtiskām lietām, kā lai kaut kas šajā reformā būtu skaidrs cilvēkiem?! Tieši neskaidrība rada vislielākās bailes un bažas, tieši tāpēc cilvēki pagājušajā nedēļā vienojās protesta akcijās, jo neviens — arī reformas ierosinātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — nevar atbildēt uz daudzajiem cilvēku jautājumiem, kāda tad būs viņu nākotne plānotajos novados. Kādā brīdī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs sacīja, ka reforma netiek veikta mīlestības dēļ, bet gan tāpēc, lai cilvēku dzīvi padarītu labāku. Taču, ja par šo jautājumu tiek lemts šādā gaisotnē, tad baidos, ka šī ir ļoti pārdroša pārliecība.

Viedokļi/Komentāri