Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Grimt kopā vai peldēt pa vienam?

Situācija ar Covid-19 saslimstību kļūst arvien dramatiskāka, kam seko jauni piesardzības pasā­kumi un ierobežojumi. Tiesa, daudz mazāki nekā pavasarī. Tomēr iedzīvotāju ikdienu tas ietekmē pamatīgi, arī ekonomika sāk stagnēt, jo daudzi uzņēmumi spiesti samazināt vai pārtraukt darbu. Kā nesen ironizēja kāds paziņa — mūziķi vēl nesen varēja uzspodrināt balsi, bet nu tiem atkal tā jāpieklusina vai jādzied attālināti. Saslimstības rādītāji “sit” ne tikai pa radošo profesiju pārstāvju ienākumiem, cieš daudzi uzņēmēji.

Ja par dažādu nodokļu paaugstināšanu valdības pārstāvji runā aktīvi, tad par atbalstu grūtībās nonākušajiem pēdējā laikā bijis klusums. Ekonomikas ministrija beidzot paziņojusi, ka varētu rosināt atgriezties pie dīkstāves pabalstu izmaksas. Pandēmijas otrais vilnis ar saslimušo skaitu paralizējis daudzu uzņēmumu darbu, un arvien vairāk cilvēku paliek bez ienākumiem. Nav vairs runa par ekonomikas stabilizēšanu valstī kopumā, eksporta atbalstu un citām jomām, bet atkal par reālu izdzīvošanu.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, negribas ticēt, ka būsim mācījušies no iepriekšējām kļūdām un palīdzību saņems patiešām tie, kuriem to vajag. Pēc sarunām ar atsevišķu ražošanas uzņēmumu pārstāvjiem bažas ir pamatotas. Kā atzina kāds uzņēmējs, neviens šobrīd neliedz strādāt, bet ražotā produkcija nav pirmās nepieciešamības prece, un atkal jūtams pieprasījuma kritums. Vēl jau viņi turas virs ūdens, bet vēl mazliet, un nevarēs nopelnīt darbinieku algām. Ko darīt — atlaist, un cilvēks var zaudēt jebkādus ienākumus, vai turēties kopā kā grimstošam kuģim, un varbūt varēs izpeldēt? Šādu jautājumu uzdod daudzi, bet ir neziņa par nākotni un valsts atbalstu — būs vai nebūs, kādā apmērā un kam. Visa šī situācija veicinājusi to, ka liela daļa dažādu nozaru pārstāvju pēc pavasara nav atgriezušies darbā savā jomā. Vismaz tirgotāji apzinājuši, ka valsts Covid-19 atbalsta pasā­kumi sasnieguši tikai divus procentus tirgotāju un 12 procentus ēdinātāju.

Nepagāja ilgs laiks, kad Valsts ieņēmumu dienests jau sāka atprasīt nepamatoti saņemtos dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Saliekot to visu kopā, visticamāk, daudzi vairs netieksies paļauties uz valsts atbalstu.

Viedokļi/Komentāri