Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā nezāle

Ar ziņām un dažādām spekulācijām saistībā ar “kovidu” esam jau saraduši kā ar netīkamu kaimiņu. Taču jūlijs atnesis ne tikai karstumu dabā.  Mūsu maciņi atkal kļūs plānāki, un arvien vairāk brīnīsimies — kur palika nauda, tikko taču bija. Ceturtdien Centrālā statistikas pārvalde publiskoja aprēķināto gada inflāciju — patēriņa cenas jūnijā gada laikā palielinājušās par 2,7%. Banku ekonomisti paredzamo inflāciju pat raksturo kā  strauju un šokējošu.  

Var uzskaitīt daudzus faktorus, kas ietekmēja kāpumu. Līdzšinējo inflāciju virzīja kāpjošās degvielas cenas, pārtikas pasaules cenas, elektronisko preču sadārdzinājums mājsēdes pieprasījuma un apgrūtinātās loģistikas dēļ, darbaspēka trūkums un attiecīgi algu pieaugums. Savukārt gaidāmo inflāciju veicinās gāzes un elektrības cenu kāpums, ekonomikas atvēršana. Protams, turīgāki cilvēki, kas pārtikas produktiem tērē salīdzinoši nelielu daļu no ienākumiem, cenu pieaugumu būtiski neizjutīs, bet cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tas būs pamatīgs robs budžetā. Lai gan valdības vīri kā sasniegumu deklarē algu pielikumu, par to varētu priecāties tikai tad, ja pielikums paliktu maciņā. Saeimā iesniegta iniciatīva noteikt PVN likmi 5% apmērā svaigiem pārtikas produktiem — svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām. Vai Saeima to sadzirdēs, rādīs laiks. 

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Pēc statistikas datiem, Baltijas valstīs 2021. gada pirmajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā — 1517 eiro par pilnas slodzes darbu, kamēr Igaunijā vidējā bruto darba samaksa bija 1473 eiro, bet Latvijā — 1207 eiro. Tā ka mums ir, kur tiekties, un valdībai padomāt, kāpēc ir tā, kā ir.  Premjers Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas TV 24 intervijā gan atkal runāja par dažādiem atbalsta mehānismiem trūcīgajiem, bet vai ar smilgu šķūņa durvis aiztaisīs?  Vai uz pašreizējā fona galīgs ārprāts nav nule spēkā stājusies nodokļu reforma? Par to jau neviens neiebilst, teorētiski jau tā pareiza, bet to ieviest šajā laikā var “izpīpēt” tikai cilvēki, kuri nav reālajā vidē, kuriem cilvēks ir tikai statiska vienība.  

Lai gan pagājušajā nedēļā nra.lv intervijā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš prognozēja, ka  Latvijas valsts diez vai izvilks vairāk par 20 gadiem, negribas viņam piekrist. Nu izvilks gan, tagad tikai tāds paguruma brīdis iestājies. Jo  latvietī jau ir kaut kas no nezāles — lai kādas ķīmijas izgudro, tā vienalga aug. 

Viedokļi/Komentāri