Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mērīs, bet neuzlabos

Gatavojoties jaunajam mācību gadam, Ministru kabinets atbalstījis 3,7 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei izglītības iestādēs. Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs visos dzīves posmos, īpaši skolēniem, kuri tik ilgu laiku pavada telpās. Lēmums labs un atbalstāms, bet atrisina tikai pusi problēmas, jo ne visās skolās ventilācijas sistēma ir pienācīgā līmenī. To, kurās tā klibo, iestādes labi zina jau tagad, un, iespējams, nepilnie četri miljoni labāk noderētu, lai sāktu to uzlabošanu.

Daudzās mācību iestādēs veikti ēku energoefektivitātes uzlabojumi, kas skāra arī ventilācijas sistēmas sakārtošanu. Dažās tas ir izdevies, bet ir iestādes, kurās tam nav pievērsta uzmanība, un tagad pārtaisīt ir daudz grūtāk, nekā būtu bijis, darot uzreiz.

Lai arī svaigs gaiss cilvēku darba vai mācīšanās spējām ir ļoti nozīmīgs faktors, nav īstas pārliecības, ka līdz pandēmijai tam būtiski pievērsa uzmanību. Nedomāju, vai kāds iedziļinājās, cik efektīvi esošās vai pārbūvētās ventilācijas sistēmas darbojas. Ja klasē kļuva par karstu vai gaiss bija sasmacis, biežāk atvēra logu, bet ar to jau nepietiek. Lai bērni pilnvērtīgi mācītos, svaiga gaisa pieplūdei jābūt regulārai un kvalitatīvai. Turklāt atvērtā loga princips noteikti ir atšķirīgs pilsētās un mazākās apdzīvotās vietās. Bieži vien arī paši klasē sēdošie nemana, cik telpā ir smags gaiss, bet, ja kādam ienākot gadās pavērt durvis, dažkārt šķiet, ka gaisā cirvi var pakārt. Ko dara? Pašausminās, mēģina turēt vaļā logu, ja kādam tas netraucē, un dzīvo tālāk. Latvijā izglītības sistēma arī nav balstīta uz to, ka skolēni daļu mācību laika pavada laukā. Arī starpbrīžos visiem ir neskaitāmi pienākumi un darbi, bet saģērbšanās un iziešanas svaigā gaisā prasa laiku un piepūli, ko neviens tā īsti negrib uzņemties. 

Gaisa kvalitātes mērītāji ir viens solis, lai saprastu, ir vai nav viss kārtībā, cik slikta vai laba ir situācija, bet tie neatrisinās problēmu, jo ventilācijas sistēmu sakārtošanai skolās, visticamāk, nepietiks naudas ne valstij, ne pašvaldībām. Ar gaisu ir tāpat kā ar citām acīm netveramām lietām — kamēr neredzam, varam nepievērst lielu uzmanību. Tikmēr akūtā problēma nekur nepazūd — skolās ir bērni un jaunieši, kuri nespēj pilnvērtīgi apgūt zināšanas, bet mājās pārrodas noguruši.

Viedokļi/Komentāri