Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Normālas dzīves gaidās

Satversmes tiesa lēmusi, ka normas, kas vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka 80 eiro līmenī, neatbilst pamatlikumam. Tajā par minimālās vecuma pensijas neatbilstību pamatlikumam vērsās Augstākā tiesa, kurā skata lietu par konkrētu gadījumu, kā arī tiesībsargs Juris Jansons. Tiesa arī secināja, ka vecuma pensijas minimālais apmērs ikvienam tās saņēmējam nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.


Pensiju sistēma Latvijā reformu piedzīvoja 1995. gadā, kuras rezultātā cilvēki no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ pilnvērtīgi tajā nespēja piedalīties. Līdz 2020. gada sākumam vecuma pensijas minimālais apmērs bija saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Taču Satversmes tiesai neradās skaidrība par to, uz kādas metodes pamata noteikts šis apmērs un kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs piesaistīts tieši tam. Ar šo gadu stājās spēkā jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem vecuma pensijas minimālais apmērs vairs nav saistīts ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā arī aprēķina bāze palielināta par 15,97 eiro. Tomēr arī pēc šā regulējuma izstrādes materiāliem nav iespējams pārliecināties, kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs ir tāds, kāds tas noteikts, vai kādēļ šā apmēra aprēķina bāze paaugstināta tieši par noteikto summu. 


Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā vajadzētu būt vismaz 341 eiro mēnesī.
Starp minimālās pensijas saņēmējiem ir arī mana radiniece. No agras jaunības  sāka strādāt kolhozā, kas, atgūstot neatkarību, likvidēts. Piemājas saimniecībā turēja  govis un citus lopus, audzēja saknes. Pienu pārdeva, taču samaksa par to bija tik niecīga, ka sociālajām iemaksām atlicināt nevarēja. Lai kā klātos, sociālajā dienestā ar izstieptu  roku nav vērsusies. Cīnījusies pati. Šobrīd pēc visām indeksācijām viņa saņem 94 eiro. Cits mans paziņa darba stāžu “nesakrāja” padomju laikā, pat necentās to darīt. Šajos gados iztiku nopelnīja, pāris reižu mēnesī nododot kādu dzelzs gabalu. Saņem minimālo pensiju un lamā valsti, ka tā par viņu nerūpējas.
Šādu un līdzīgu stāstu ir daudz. Atliek piekrist Satversmes tiesas lēmumam un tiesībsargam, ka nav izstrādāta metodoloģija minimālā pensijas apmēra aprēķināšanai. Vai tāpēc bija jāgaida Satversmes tiesas lēmums? Vai šajos gados nevarēja izstrādāt kritērijus, pēc kādiem aprēķināt minimālo pensiju? Vai “vienā maisā” var likt to, kurš savā labā pirkstu nav pakustinājis, un to, kurš par savu eksistenci cīnījies, kā mācējis? Man neviens no sociālās jomas darbiniekiem nav spējis atbildēt, kāpēc tie pirmie, uzsverot, ka viņiem pienākas, to arī saņem, bet otriem tiek rasti dažādi aizbildinājumi. Jums ir māja, ko varat pārdot, un iegādāties mazāku, jums ir bērni, prasiet palīdzību viņiem! Daudzi tā arī dara, tikai problēmas tādā veidā gan pieaug, nevis mazinās. 


 Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, septembrī vecuma pensiju minimālās bāzes apmērā saņēma 64 762 cilvēki jeb 14,5% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Tātad pamatvajadzības sev nevar nodrošināt piektā daļa pensionāru.

Viedokļi/Komentāri