Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pastaigā arī bez suņa

Ar cerībām, bažām un pieklusinātu prieku sagaidīts jauns gads. Viens no šo svinību gaidītākajiem notikumiem daudziem ir valsts augstāko amatpersonu uzrunas televīzijā, jo bieži vien tās izcēlušās ar kādu oriģinālu izteicienu vai vārdu salikumu, kas lika pasmaidīt visai sabiedrībai. Šoreiz gan nekā tāda nebija, bija tikai “covids, covids un covids”, tāpēc Krišjāņa Kariņa un Egila Levita teiktais maz atgādināja svētku runu vai apsveikumu, bet tādu kā uzmundrinājumu pirms gaidāmās “kaujas”. To mums šajā laikā netrūkst, bet noteikti būs vēl.

Tā vien šķiet, ka drīz būs izmēģināti visi iespējamie ierobežojumi, bet rezultātu nav. Vīruss turpina savu gaitu, bet valdība ievieš arvien jaunas metodes tā ierobežošanai, apgalvojot, ka tikai tas var mūs glābt no pilnīgas katastrofas. Notiek gluži pretējais, jo, sajutuši aizlieguma tuvumu, cilvēki steidz izmantot iespēju. To tā varēja redzēt pirmssvētku dienās, kad sākās tirdzniecības aizliegums dažādām preču grupām. Situācija iepirkšanās ziņā un vakara pastaigu laika izvēlē gan krasi atšķiras lielākajās pilsētās un reģionos, bet noteikumi visiem vienādi. Varam tikai noskatīties uz lietām, kas būtu nepieciešamas, bet šobrīd pirkt tās nedrīkstam, lai arī veikala plauktā stāv līdzās pārtikas produktiem.

Pagaidām beidzies komandantstundas eksperiments. Kāds rezultāts? Vairāk nekā tūkstoš administratīvo pārkāpumu un sodu, kas papildinās valsts kasi. Kāds varbūt neaizgāja pie draugiem, baidoties nepagūt atgriezties mājās, bet maz ticams, ka tas ietekmēs vīrusa izplatības ierobežošanu, jo braucam no viena grāvja otrā. Cilvēkus mudina doties svaigā gaisā, bet tajā pašā laikā aizliedz pastaigu takas un iespēju atrasties ielās laikā, kad tur ir mazāk cilvēku. Mēs visu laiku dzīvojam ne tikai stresā par iespējamu saslimšanu, bet neparedzamajiem, pēkšņajiem un dažkārt neloģiskajiem valdības lēmumiem. Tiem veltīti ne tikai nikni komentāri, bet arī tīri labi joki, kas liek pasmaidīt šajā drūmajā laikā. Ja valsts vadītāji neparūpējās par kārtējo spārnoto teicienu, tad to izdarīja kāds rīdzinieks, kuru komandantstundā uz ielas apturēja pašvaldības policija. Ko viņš darīja vēlajā vakara stundā uz ielas? Izveda pastaigā suni. Kur pats dzīvnieks — palicis mājās. Labs garastāvoklis bija nodrošināts visu ierobežoto svētku laiku.

Viedokļi/Komentāri