Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieaug panikas vīrusi

Pēdējās nedēļas laikā gan manā e-pastiņā, gan “vatsapā” iebiruši daudzi sūtījumi par vienu tēmu — par koronavīrusu. Lielākā daļa no tām gan ir ar krietnu ironijas un humora devu, acīmredzot to izraisījusi plašā informācijas plūsma, jo kas par daudz, tas par skādi. Kāda paziņa pilnīgā nopietnībā jautāja, vai esmu jau sapirkusi sāli, sērkociņus, cukuru un putraimus, jo “Youtube” redzējusi Itālijas veikalu tukšos plauktus. Arī draudzene no Rīgas to ieteikusi iegādāties.
Rodas iespaids, ka koronavīruss pie mums tiek tik ļoti gaidīts, ka esam pat nelaimīgi, ka  daudzās valstīs tas jau ir, bet mums nav. Asprāši pat joko, redz, igauņi un lietuvieši mums tomēr priekšā — viņiem jau ir viens inficētais. Koronavīruss kļuvis par tādu kā pasaules valdnieku un ņirdz par to, ka pasaule jūk prātā. Nedomāju, ka tas ir jāignorē, bet tāda panika, kādu tas ir spējis sacelt, nudien ir kādas vērienīgas prēmijas vērta. Baiļu un panikas vīrusi mūsu galvās nu jau pārsniedz ar koronavīrusu inficēto skaitu. Un ar tādiem cilvēkiem vieglāk manipulēt un iestāstīt visādas muļķības.
Mūsu gripa, no kuras Latvijā nomiruši 14 cilvēki, tāda sērdienīte vien ir. Informācijai par koronavīrusu nevajadzētu būt paniku sējošai, taču diemžēl daudzas darbības uz to vedina. Atbildīgie dienesti ir sprukās, jo panikas cēlāji sabiedrībā pārmet dienestiem bezdarbību, tāpēc neatliek nekas cits kā imitēt dažādus drošības pasākumus, lai cilvēkiem rodas sajūta, ka viss tiek kontrolēts. Ķermeņa temperatūras mērīšana lidostās patiesībā neko nedod, jo vīrusa inkubācijas periods ir 14 dienas, taču šī darbība tiek veikta, lai cilvēki justu, ka viss tiek kontrolēts.
Vēl joprojām eksperti uzskata, ka jaunais vīruss ir mazāk bīstams nekā SARS un MERS vīrusi. Šobrīd ir skaidrs, ka nomirušo no koronavīrusa būs vairāk nekā no SARS infekcijas. Aprēķināts, ka mirstība no koronavīrusa nedaudz pārsniedz 2%. Respektīvi, no 1000 saslimušajiem mirst 23. Galvenokārt tie ir gados vecāki cilvēki, īpaši tādi, kuriem ir citas pamatslimības. Inficēto pacientu vidū, kuri ir vecāki par 80 gadiem, tā ir 14,8%. Īpaši viegli ar koronavīrusu galā tiek bērni.
Nepatīkamākā iezīme Uhaņas “tūristam” ir tā, ka inkubācijas periods tam var būt  līdz pat divām  nedēļām. Cilvēks šajā periodā pat nezina, ka ir slims, bet jau var inficēt apkārtējos. Vidēji paiet sešas dienas, līdz parādās slimības simptomi. Vīruss ir agresīvs —  tas viegli nododas no cilvēka uz cilvēku.
Vīrusa izplatība kārtējo reizi arī pierādīja, cik viegli izplatās dažādu veidu nepatiesa informācija. Piemēram, ar muļķībām par to, ka alkohola iekšķīga lietošana var pasargāt no vīrusa, sociālajos tīklos dalījās ne viens vien cienījams cilvēks, kuriem gan derētu sākumā uzzināt ko vairāk, pirms izplata dezinformāciju tālāk.
Kas mūs patiesībā var pasargāt? Pirmkārt, informētība. Otrkārt, jāmazgā rokas — lai, baidoties no viena vīrusa, negadās noķert kādu citu! Lai arī šis vīruss ir bīstams, īpaši vecākiem cilvēkiem, tomēr panikai pamata nav.

Viedokļi/Komentāri