Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Raujam divās maiņās

Vakar saņēmu ziņu savas pirmklasnieces “WhatsApp” grupā —   īstais brīdis sākt laika atskaiti, līdz mācību gada beigām palikušas vien 10 dienas. Teikšu godīgi: gaidu šo laiku kā atpestīšanu. Domāju, bērni tāpat. Iespējams, ka vecākiem, kuri laiku pavadīja mājās kopā ar bērniem, bija vieglāk, jo varēja mierīgi dienas gaitā izpildīt skolotāju uzdoto. Savukārt lielai daļai vecāku, kuri visu šo laiku turpināja strādāt, vakarā sākās otrais darba cēliens — mācības kopā ar bērniem, īpaši jaunāko klašu skolēniem, kuri vēl nevar visu izdarīt vieni bez pieaugušo palīdzības. Arī mūsu ģimenē visu šo laiku, var teikt, ar vīru strādājām divās maiņās, un tas mūs visus ir pamatīgi iztukšojis. Arī Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola atzīst — visi ir noguruši no intensīvām attālinātajām mācībām.
Var jau skaisti runāt par to, ka šis ir laiks, lai pārdomātu, kas mums dzīvē ir svarīgāks, un pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem. Taču, raujoties “divās maiņās”, diez ko daudz laika priecāties neatliek.

Tomēr šis noteikti ir arī laiks, kas dod lielisku iespēju novērtēt skolotāju darbu. Kā viņi gatavojas stundām un cik darba tajā iegulda. Ikdienā, kad bērni iet uz skolu un visu apgūst tur,  to jau nemanām. Taču tagad, kad redzējām, kā un kādus uzdevumus bērni saņem attālinātajām mācībām, kā tiek organizēts mācību process, ieraudzījām arī, tā teikt, aizkulises.

Gribu izmantot iespēju un pateikt milzīgu paldies Aizkraukles pagasta sākumskolas 1. klases skolotājai Zanei Kalējai. Tas, kā viņa strādā, ir lielisks paraugs labam skolotājam. Tādu noteikti ir daudz, taču es redzēju tieši viņas darbu. Mēs katru dienu saņēmām ierakstītas videostundas, kurās skolotāja sīki  bērniem izskaidroja apgūstamo vielu un uzdotos uzdevumus. Tas noteikti prasa lielu darbu un daudz laika. Un kur vēl visu iesūtīto darbu pārbaude un labošana! Lai iepriecinātu vecākus un arī bērnus, tapa sirsnīgs video māmiņām ar bērnu sveicieniem un superīgs video, kurā bērni izjautā viens otru. Ja nevar satikties klātienē, var sarunāties vismaz virtuāli. Daļa bērnu gan atzīst, ka viņiem nemaz negribas uz skolu, tomēr daļa ir noilgojušies pēc skolas, mācībām, klasesbiedriem un skolotājām.
Būsim godīgi — ar šausmām lasu prognozes, ka rudenī gaidāms vēl viens vīrusa uzliesmojums, kas skolēnus atkal uz kādu laiku varētu iespundēt mājās.

Viedokļi/Komentāri