Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Robs izglītībā

Aizvadītajā nedēļā pamatīgu sajukumu radīja Izglītības un zinātnes ministrija un valdība. Ministrija nedēļas vidū izplatīja paziņojumu par to, ka no šīs nedēļas mācības pirmo divu klašu skolēni varēs atsākt klātienē. Noteikti liela daļa vecāku un arī bērni nopriecājās. Arī manējie, jo neviena video saslēgšanās nevar atsvērt klātienes tikšanos ar skolotāju un klasesbiedriem. Bērniem ļot pietrūkst ne tikai iespējas mācīties skolā, bet arī iespējas tikties ar vienaudžiem. Skolēnu uzņemšanai sāka gatavoties arī skolotāji, tehniskie darbinieki, bērnu ēdinātāji, taču piektdien valdība tomēr lēma, ka bērnus uz skolu laist par agru, epidemioloģiskā situācija vēl ir pārāk draudīga.

Šī muļļāšanās ar attālinātajām mācībām mokas noteikti sagādā daudziem vecākiem, jo ne katrs bērns ir pietiekami patstāvīgs, lai pats ar visu tiktu galā, un ne katrs vecāks ir spējīgs palīdzēt bērniem mācībās. Tāpēc es ļoti apšaubu šajā mācību gadā gūto zināšanu kvalitāti. Lai kā skolotāji censtos, manā skatījumā, šis ir norakstīts mācību gads.

Šajā sakarā manu uzmanību saistīja kādā interneta portālā publicētā ziņa par to, ka Rīgā un Pierīgā pašvaldības satraukušās par pieaugušo stipendiju apjomu sekmīgajiem skolēniem, jo attālināto mācību laikā sekmes daudziem ievērojami uzlabojušās. Man tomēr gribētos apšaubīt objektīvu sekmības palielināšanos, un arī paši skolotāji nenoliedz, ka nevar zināt, cik lielā mērā, mācoties mājās, uzdotos darbus veikuši paši. Neslēpšu, arī mūsu mājās atbildes reizēm tiek meklētas “googlē”, vikipēdijā, kaut kas tiek pateikts priekšā, jo brīžiem nav ne laika, ne iespējas pamatīgi izskaidrot prasīto.

Izrādās, tā kā skolu mērķis ir apgūt kompetencēs balstītu izglītību, tad Pierīgas pašvaldību skolu pedagogiem pat esot prieks, ka skolēni esot radoši un spējot informāciju atrast citur.

Vienā no valdības rīkotajām preses konferencēm, kurā kārtējo reizi stāstīja par mācību procesa organizāciju, žurnālisti vaicāja izglītības ministrei, vai šo mācību gadu nevarētu atcelt vispār. Viņa atbildēja, ka nē, jo to, ko neiemācīsies šajā gadā, to noteikti apgūs nākamajā. Es gan stipri šaubos, vai tādos būtiskos priekšmetos kā matemātika, ķīmija, fizika, dabaszinības to tik vienkārši var izdarīt. Katram gadam ir sava mācību programma un apgūstamā viela, un diez vai vienā gadā var labā līmenī apgūt divu gadu vielu.

Viedokļi/Komentāri