Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Runga ar diviem galiem

Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no 1. marta akcīzes nodokļa likme vīnam, raudzētiem dzērieniem, starpproduktiem, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem krietni vien pieaugs.  Kreņķis paredzams arī alus cienītājiem— par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.
Taču  ar šo regulējumu jau kādu laiku nav mierā  Finanšu ministrija — tā  piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, to arī Latvijas Radio intervijā pauda  finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.  Būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) mudina amatpersonas straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, tā nule informējusi biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
“Esam pret iedzīvotāju nodzirdīšanu dažu pierobežas tirgoņu interešu apmierināšanas nolūkā,” klāstīja biedrības prezidente. Tā teikt, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par 2019. gadu budžeta ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa atpaliek no izvirzītā  mērķa —  netika iegūti teju 30 miljonu eiro no plānotajiem ieņēmumiem, norāda LĀB, uzsverot, ka neiegūtos akcīzes ieņēmumus valsts būtu varējusi novirzīt akūtāko nozares problēmu risināšanai.
“Strauji kāpinot alkohola cenas, nav iespējams būtiski samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū,” — šādu uzskatu sarunā ar “Staburagu” pauda Valkas pašvaldības deputāts Vilmārs Vesingi. Viņaprāt, situācijā, kad starp Baltijas valstīm ir būtiskas alkohola akcīzes likmes atšķirības, vienmēr radīsies situācija, ka kādā no valstīm pierobežā notiks alkohola tirdzniecība citas valsts iedzīvotājiem. Šobrīd Latvija ir  labā situācijā. Somi pērk alkoholu Igaunijā, igauņi pērk no mums, bet mūsu iedzīvotāji nebrauc masveidā uz Lietuvu pirkt alkoholu. Rezultātā no savas likmes šobrīd iegūstam. Ja Latvijā tiks strauji paaugstināta akcīzes nodokļa likme, radīsies dubulti zaudējumi valsts budžetā — netiks iegūti akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola tirdzniecības pierobežā, kā arī samazināsies  nodokļu ieņēmumi visā Latvijā, jo sāksies masveida Latvijas iedzīvotāju braukšana uz Lietuvas pierobežu, kur alkohola cenas būs būtiski zemākas.
Par nopietnu alkohola patēriņa samazināšanos tā cenas dēļ varēs domāt tikai gadījumā, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs iespēja to stundas braucienā no galvaspilsētas nopirkt par daudz zemāku cenu. Cerēt, ka latvieši, tāpat kā igauņi, neizmantos iespēju pirkt lētāku alkoholu kaimiņvalstīs, ir naivi — domā deputāts.
Kā labāk? Akcīzes nodokli paaugstināt strauji vai pakāpeniski? Tas jālemj valdībai, jo šī nu ir runga ar diviem galiem.

Viedokļi/Komentāri