Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Te kaut kas nav kārtībā

Pagājušajā nedēļā Latvijā notika akcija “Roadpol Drošības dienas”. Kā stāsta Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, akcijas rezultāti ir bēdīgi — daudzi pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, ievērojams skaits braucēju pārsnieguši ātrumu un turklāt, kā par spīti, tieši šajā laikā avārijās bija seši bojāgājušie. Atzīšos — biju palaidis garām šādu akciju, nezināju, ka uz ceļiem pastiprināti kontrolēs braukšanas ātrumu, un arī es iekļuvu pārkāpēju rindās. Samaksāju 40 eiro par to, ka Aizkrauklē, netālu no veikala “Viss lauksaimniekiem”, 50 km/h vietā braucu ar 70 vai nedaudz ātrāk. Interesanti, ka šajā vietā “uzķeros” ne pirmo reizi. Šajās dienās kāds paziņa teica, ka tieši šajā laikā un turpat arī “iekritis” un soda naudā samaksājis divas reizes vairāk nekā es. Sāku analizēt, kāpēc tieši tur gadās pārsniegt ātrumu. Mans secinājums — izbraucot no Aizkraukles pa Dārza ielu, nogriežoties pa labi uz Enerģētiķu ielu, vairs nav sajūtas, ka esi pilsētā. Nav gājēju, tikpat kā nav ēku, attiecīgi nav iemesla būt vērīgam. Šajā vietā, manuprāt, vajadzētu atkārtoti atgādināt noteikto maksimālo ātrumu gan ar ceļa zīmi, gan uzrakstīt to uz ceļa braucamās daļas. Latvijā nez kāpēc šādi nepraktizē. Tā vietā nepamanāmu kaut kur noliek policijas mašīnu ar ieslēgtu radaru. Patiesībā pirms šāda slēpņa vajadzētu būt brīdinājuma zīmei, ka notiek ātruma monitorēšana, bet arī tas netiek darīts. Kāpēc braucēji Latvijā pārkāpj ātrumu? Mans secinājums kā cilvēkam ar vairāk nekā 25 gadu braukšanas stāžu, ka pie mums pilsētās kopējā satiksmes dinamika ir pārspīlēti lēna. Ja to salīdzina ar sirmo Angliju, tur pilsētvidē nevar atļauties būt lēns, pretējā gadījumā radīsi sastrēgumu. Latvijā automašīnu ir salīdzinoši maz, acīmredzot līdz ar to daļai braucēju rodas sajūta, ka viņi ir teju vienīgie uz ceļa un braucot var gan pa telefonu parunāt, gan uzsmēķēt un paēst. Ļoti lēni ir braucēji gados, ļoti lepnu auto stūrmaņi, kā arī tie, kas, visticamāk, tikko ieguvuši autovadītāja apliecību. Pārspīlētā uzmanība, piebremzēšana pie katra krustojuma, pie iebraukšanas “aplī”, nezināšana, kā braukt pa “apli”, kavēšanās pie luksofora — it kā sīkumi, bet kopumā šāda gausa satiksme pārējos braucējos rada vēlmi ātrāk iziet no situācijas, apdzīt šos lēnbraucējus un ātrāk sasniegt savu mērķi. Skaidrs, ka kaut kas Latvijā nav kārtībā satiksmes organizācijā. Otrkārt, kontrolējošajām institūcijām vajadzētu beidzot atbrīvoties no mūžīgi draudīgā soģa lomas, tā vietā iemantot cieņu un vēlmi sadarboties. 

Viedokļi/Komentāri