Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai esam vēl vilku bars?

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjus satracinājis premjerministra Krišjāņa Kariņa teiktais saistībā ar jaunu Ungārijas likumu, kas tiešā veidā diskriminē daļu šīs valsts iedzīvotāju tiesības un izvēles brīvību. Likums ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Kariņš kopā ar lielāko daļu pārējo ES valstu līderiem parakstīja publisku vēstuli, kurā pausts atbalsts iecietībai pret seksuālajām minoritātēm un uzsvērts, ka līderi turpinās cīņu pret diskrimināciju. Vēstulē norādīts, ka tā tapusi par godu Starptautiskajai LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi) praida dienai un kā atbilde draudiem pamattiesībām un principam, ka ir aizliegts diskriminēt cilvēku pēc seksuālās orientācijas.  Neiedziļinoties šī likuma būtībā, mani satrauc pats fakts — Ungārija, valsts, kas sevi uzskata par Eiropas Savienības daļu, vēlas iet totalitārisma virzienā, nosakot, ko cilvēki drīkst domāt un darīt. No psiholoģijas viedokļa katram aizliegumam seko pretdarbība. Protams, ir cilvēki, kuri akli pakļaujas visam, ko saka “no augšas”, un tam vēsturē ir daudz bēdīgu piemēru. Pats skarbākais saistās ar Otro pasaules karu, bet principā jebkurš karš ir iespējams tikai tāpēc, ka izveidojas grupa līdzīgu domājošu, kuri uzskata, ka tie citi ir sliktāki. Saka, katra demokrātija, līdz tā iziet no rāmjiem, kļūst par visatļautību, un sabiedrība sāk pašorganizēties, izvirzot līderi, kuram labprāt seko. Līdzīgi kā vilku bars, kas nevar pastāvēt bez sava alfa pāra. Vai cilvēks savā attīstībā būtu aizgājis vien tik tālu, ka noliek sevi vienā līmenī ar dzīvnieku? 

Vairākiem speciālistiem — psihologiem, psihoterapeitiem — esmu uzdevis jautājumu:  kāpēc kāda sabiedrības daļa ir neiecietīga, izsmejoša, naidīgi, pat agresīvi noskaņota pret LGBT? Atbilde ir viena — bailes no nezināmā. Mēs katrs pret svešo, nesaprotamo, mūsu informētības un izglītības līmenim ārpusē esošo izturamies dažādi. Līdzīgi kā ar vakcīnām pret “kovidu”, gripu. Vieni tās pieņem, citi noraida. Ar LGBT ideju ir līdzīgi. Daudzi savā informācijas burbulī nav ielaiduši vēsti par to, ka apkārt ir citādi domājoši, jūtoši, citādu dzīves modeli piekopjoši cilvēki. Zinu daudzus, kuri “laimīgi” dzīvo kā heteroseksuāls pāris, saņēmušies kredītus, radījuši bērnus, bet savā patiesajā būtībā ir nelaimīgi, nedzīvo piepildītu dzīvi. 

Edgars Rinkēvičs, Ingūna Skuja un Melisa Breidena, Ieva Pļavniece un daudzi citi izvēlējušies dzīvot savu dzīvi, kura citiem ir neziņas miglas plīvurā tīta. Savukārt praida būtība ir parādīt pārējiem: mēs arī te esam — citādi. 

Viedokļi/Komentāri