Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Vīruss”, kuru grūti iznīcināt

Starp koronavīrusu un citām saslimšanām Latvijā klejo vēl kāds “vīruss” — elektrības obligātā iepirkumu komponente jeb OIK. Vakar Saeima noraidījusi opozīcijas deputātu aicinājumu valdībai pusotra mēneša laikā atrast risinājumu tās atcelšanai, bet turpināt skatīt ekonomikas ministra Ralfa Nemiro sagatavoto likumprojektu šajā jautājumā. Viņa skatījums uz OIK gan mainās kā laika apstākļi — pērn viņš valdībai piedāvāja OIK normas no likuma vienkārši izsvītrot, vienlaikus brīdinot par gaidāmajām dārgajām tiesvedībām ar elektrības ražotājiem, bet tagad ministrs noraida šādus riskus.
Neko būtisku nav spējusi ietekmēt arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas savā ziņojumā norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Nekādu pretlikumību gan viņu lēmumos nav, bet nekas nav darīts, lai šo jautājumu risinātu.
Premjers Krišjānis Kariņš norādījis — ja arī pēkšņi “Latv­energo” atņemtu OIK maksājumu, tas būtiski ietekmētu tā ieņēmumus, un šī nauda būtu jāsedz no valsts budžeta, jo uzņēmumam var rasties maksātspējas grūtības. Te ir runa par uzņēmumu ar aptuveni 80 miljonu eiro gada pelņu, kas noteikti nav nabadzīgākais.
Valdība gan vasarā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021. gada valsts atbalstu “zaļās” elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkumu komponentes vairs rēķinos nebūtu. Parunāja, kaut ko nolēma, bet tālāk ar darbiem nevedas. Saprotams, ka OIK maksājums valstij ir kā laba naudas iekasēšanas mašīna, un no tā atteikties nav viegli, tāpēc intensīvi tiek domāts, ko likt vietā, tāpēc diezin vai iedzīvotājiem būs kāds atvieglojums no OIK atcelšanas. Lielākais maksājuma slogs gan nav mājsaimniecībām, bet ražotājiem, un viņu patiešām žēl, jo, atbalstot vienu vai dažus uzņēmumus, cieš daudz vairāk.
Mums visu laiku atgādina, cik svarīgi ir domāt un dzīvot “zaļi”. Tomēr valsts atbalsta šādai rīcībai nav visiem. Ja cilvēks nolēmis savu māju apsildīt ar saules enerģiju, tad viņš joprojām maksā divus OIK maksājumus. Jā, politiķi atzīst, ka tas ir netaisnīgi, bet pat to izlabot nevar. Turklāt grūti iedomāties vēl zaļāku elektrības ražošanu, kā tas ir Latvijā. Lai dzimtu gaisma, savulaik jau sakropļota Daugava, un tagad tas turpinās mūsu mazajās upēs. Pat bez ekspertiem skaidrs, ka dabai tas nekas labs nav, un arī būtisku elektroenerģijas pienesumu mazās elektrostacijas nedod, bet tās turpina darboties, turklāt ar valdības dāsnu atbalstu.

Viedokļi/Komentāri